(no subject)

« previous entry | next entry »
Nov. 14th, 2017 | 05:36 pm

Rīt braucam vadīt kustību nodarbības cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Daļa no mums būs dienas centrā, bet citi paši izvēlējās iet strādāt ar tiem, kas iestādē pavada visu laiku, jo papildus ir arī guļoši vai ar ierobežotām kustībām, piemēram, pieslēgti dažādām mašīnām. Gandrīz apraudājos, skatoties tās nodarbības demonstrāciju. Tajā vietā, kur uzliek mūziku un tad visi dejo, kustinot to, ko viņi vispār spēj pakustināt. Piemēram, pirkstu. Vai katrs "normālais" iet un uzklāj pacientam neredzamo kremu.

Biju mazliet šokā, ka gandrīz visiem maniem kursabiedriem, arī tiem, kas ir akadēmiķi vai ārtisti, ir bijusi pieredze darbā ar "citādi spējīgajiem". Man ir pilnīgi balta lapa; bija mazliet pat jāpadomā, lai saprastu, ka atšķiras tas, kā jāstrādā ar neiroloģiskajiem un psihiatriskajiem pacientiem un tiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Šķiet, ka es esmu vienīgā, kas ir mazliet nobijusies, vai nepaliks slikti vai bailīgi vai par traku, vai (!) vai es neesmu tam par labu (facepalm).

Milzīga atšķirība starp LV un FI. Man tāda sajūta, ka LV augstās mākslas pārstāvjiem un akadēmiķiem tikai kopš neilga laika nešķiet zem viņu goda strādāt ar bērniem.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}