(no subject)
Nov. 28th, 2017 | 09:29 am
From:: bodyshop
es arī vairs nevēlos ne rakstīt ne lasīt , un man tikai tagad līdz galam sāk pielekt, cik visaptveroši šis te informācijas apstrādes veids rietumu kultūrā dominē pār citiem.
un cik visaptverošs ir nicinājums ir pret tiem cilvēkiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ to nespēj.
es neapšaubu to, ka man ir augsts IQ un laba verbalizācijas prasme, bet tas nenozīmē, ka es spēju "rakstīt".
"rakstīt" ir tikai tāds nezin kāpēc vispāratzīts formāts, nevis absolūtās patiesības pravietis.esmu pašlaik pazīstama ar vismaz diviem prātu paveidiem, kam tas sagādā tikai ciešanas, proti, disleksija (3-7% sabiedrības) un ADHD (5-7% sabiedrības).
jums vienkārši nav pat sūda nojausmas, kam es esmu gājusi cauri, lai pabeigtu kaut vienu rakstu savā dzīvē, bļaģ, un izlasītu tā sagatavošanai nepieciešamos materiālus,
un paralēli klausītos pārmetumus slinkumā, nekārtīgumā un termiņu neievērošanā, un sevi par tiem šaustītu.
es tikai tagad saprotu, ka, iespējams, neirotipiskam prātam nav pat mazākās nojausmas, cik pārcilvēcīgi esmu centusies, un cik drausmīgi nežēlīga esmu bijusi pati pret sevi, lai uzrakstītu kaut vienu sūda slejiņu, kur domas šaudās visos virzienos, un dieva žēlastības brīžos viņas vispār ir iespējams pierakstīt, vai vispār pat sākt; un tad ir jāliek sevi uz moku rata, lai no 100 ārprātā sarakstītām kliedzošām lappaspusēm, kuras iekrāso izmisums par rakstīšanas un normalitātes vispār neiespējamību, izkristalizētu 10 lpp iekšēji loģiska teksta
es domāju, ka tas arī ir galvenais mana mūžam klātesošā angst iemesls, nevis kaut kādas citas tur bērnības traumas.