(no subject)

« previous entry | next entry »
Apr. 9th, 2019 | 08:58 am

tā frustrācija, kas nāk, ja ir jāpakļaujas instrukcijām, ir iegūta ķermeņa reakcija, tā ir telpa, kurā tu pārej no education uz self-education; no cilvēka, kas pasīvi klausās un dara, dažreiz bastodams un dažreiz spurgdams zem galda, uz cilvēku, kas veic piezīmes, uzdod jautājumus, un veic pats savu izpētes procesu instrukcijas robežās. dizainē pats savu mācīšanos.
kā vislabāk rosināt cilvēkus veikt šo pāreju?
man nav atbildes.

kā strādāt ar cilvēkiem kas ir "sadzīti telpā", vai arī citādi aktīvi nemeklē paši savu interesi? Kā atrast savu motivāciju, kur vispār sākt sarunu. tādi jautājumi.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {6}

honeybee

(no subject)

from: [info]honeybee
date: Apr. 9th, 2019 - 10:15 am
Link

nu esot students es dabūju pāris pasniedzējus ar attieksmi "haha, tu domā, ka tiem kaut kas interesē, vai ka viņi spēj to formulēt valodā, jādabū no viņiem ārā kaut kas par spīti viņiem pašiem"
un pāris (patiesībā diezgan daudzus) pasniedzējus ar attieksmi "noteikti studentus daudz kas interesē, viņi vnk vēl nezina, ka pa šo līniju var darboties šajā kursā, piestrādāsim pie tā"

also spoguļošana

pirmā tipa pasniedzēji paši bija "sadzīti", nu tipa "da psc nafig man liek mācīt lietas šitiem te, kas te ir sadzīti, riebjas tas process, bet nu jādara"
otrā tipa bija "oooooo tas ir tik nenormālīgi INTERESANTI, mēģināt saprast, kā šim kursam pieiet un kādi viņi ir un vai mana metode strādās"

Reply | Parent