A mind-made-body -

vakar beidzot saņēmos palīdzēt viņai pabeigt motivācijas vēstuli deju augstskolai Amsterdamai. tam bija jābūt viegli - jo viņas teksts bija slikts, man bija skaidra sapratne par viņas priekšrocībām, pagātni, spēja tās ietērpt mūsdienu mākslas pasaulē aktuālās frāzēs un atsaukties uz attiecīgās skolas misiju un vērtībām. man ir arī laba lietišķā angļu valoda un spēja to atsvaidzināt ar pārsteiguma mirkļiem, kā krāsaini spilveni negaidītās vietās uz pelēka ādas dīvāna. kā jūs domājat, cik īzī man tas bija. 2 nedēļas prokrastinācijas, 5 stundas tīru ciešanu ar atzūmošanos, piezūmošanos, izmisuma lēkmēm, gandrīz (noturējos) rīšanas lēkmēm, smēķēšanas pauzēm (nesmēķēju), vēlmi sevi nogalināt, eksistenciālu apjukumu, rakstīšana dziļi naktī, sapista nākamā diena. nekas īpašs, tas pats, kas vienmēr, kad man ir jāraksta pēc pasūtījuma. izņemot ja dievs apžēlojas un iedod hiperfokusu.
es nezinu, kā es kādreiz izdomāju, ka varu rakstīt.
nē nu es varu, bet nevaru izvēlēties, ko tieši.

es zinu, kas man palīdzētu, un visi internetā runā par to, kā šie medikamenti ir mainījuši viņu dzīves, bet es joprojām šaubos, vai ir vērts ikdienā lietot narkotikas, lai pielāgotos mūsdienu sabiedrības un tirgus prasībām.