A mind-made-body -

mazliet mokos ar sāpēm bet jāatgādina sev šeit, ka ķermenis nav nekas cits kā vien pagātnes izvēļu (mūsu vai vecāku) sekas, un misticisms ir drīzāk domāt, ka tā nav.

es piedzimu ar vienu muguras skriemeli vaļā. viņš nekad nebūs stabils. ne ķermenis ne prāts nekur nevarēs ilgi nosēdēt un arī milzīgas problēmas sajust tā saukto centru, jo man tieši tajā vietā, kur gan dejotāji gan vairākas reliģijas apgalvo, ka ir cilvēka centrs, ir vaļā mugurkauls. ik pa laikam tas skriemelis izslīd, (jo īpaši ja mēginu celt kaut ko smagu); viņa zariņš aizķeras aiz iegurņa augšējā spārna un ierobežo kustību amplitūdu, viss iegurnis sveras uz vienu pusi un spiež ārā gūžas kaulu. es ik pa laikam taustu to vietu krustos, kur manus pirkstus no muguras smadzenēm atdala tikai muskuļu un tauku kārta, kur vienkārši iet elektrība. man ir jāpadomā tagad, kā man ar šo visu noderēt sabiedrībai.