A mind-made-body -

Iebildīšu. Tās ir spēka rezerves dzīvi apdraudošās situācijās. Miera un pārticības laikos pārmērīgi (sic!) ķermeņa tauki kļūst par iekaisuma ap iekšējiem orgāniem cēloni un pārmērīgu slodzi sirdij, kas turklāt galīgi nedod spēku. Tās rezerves ir paredzētas, lai viņas tērētu = dzīvotu.

Bet tievēt, lai izskatītos labi kādam = galīgi garām.

tas, kāpēc cilvēki ēd vairāk nekā viņiem to vajag, un bieži diezgan pašdestruktīvos veidos, un kāpēc nekustas, ir jautājums, ko, manuprāt, ir ļoti svarīgi atdalīt no "taukiem" un vispārējās šī vārda konotācijas

"Pārmērīgi" ir tiešām grūti definēt. It kā "Rietumos" ir noteikts kaut kāds ieteicamais un veselīgais tauku procents ķermenī atkarībā no vecuma un dzimuma (un tas galīgi nav tas, ko rāda uz žurnāliem, sievietēm: 19–30% tauku no ķermeņa masas esot pilnīgi veselīgi), bet arī tas ir diapazons, ir kļūmīgs, jo neņem vērā katras personas individuālo miesasbūvi un turklāt attiecas uz grūti nomērāmiem parametriem (šķiet, bioimpedance esot precīzākā, bet pat tai ir būtiska error margin). Vienīgā mēraukla, droši vien, ir cilvēka pašsajūta, sirdsdarbība, enerģijas līmenis, kuņģa darbība un spēja uzkāpt pa trepēm bez aizdusas.

Ņemot vērā arī mūsdienu cilvēka vidējo dzīvesveidu, kas galīgi atšķiras no tā, kā dzīvoja un kustējās, piemēram, latviešu zemnieks vai pat pilsētnieks pirms 100 gadiem (daudz iešanas kājām, minimāli apstrādāta pārtika), varētu oponēt, ka ne gluži ikviens, kas norāda draugam uz lieko svaru, to dara ar patriarhāliem mērķiem otru grozīt sev vēlamajā virzienā. Ir punkts, kurā tauku kārta spēku nevis dod, bet atņem, man liekas ir ok, ja tuvinieki vai veselības speciālisti to pamana un uz to norāda.

Par (masu) kultūru nekomentēšu. Tas vienmēr ir bijis sviests, kurā reti kad vērts ieklausīties. Tur nav nekā pamatota vai pastāvīga.