A mind-made-body -

vispār esmu iegājusi kaut kādā jaunā fāzē ar ķermeni. tikko cold turkey pārtraucu visus kaut kā atkal iezagušos sliktos uztura ieradumus (milti, piens, cukurs, alko, kafija) un atgriezos pie (nesaukšu to par režīmu) (bet par telpu) katru dienu fiziskām nodarbībām, un tā kā šoreiz vairs vispār neienīstu savu ķermeni, atgriežos caur ļoti saudzīgām lietām, vislēnākā joga, deja kuru ievada feldenkraiss, neiespējami maigs personiskais treneris (yes, beidzot sev atzinos, ka man tāds ir vajadzīgs), un arī deju pasniedzēja, tāda pati kaut kā gadījās, pilnīgi vienaldzīga pret formām un tehnikām, un tas viss vienkārši loba nost slāņus un es katru (treniņu, sesiju, utt), raudu par to, cik ļoti man ir pietrūcis sevis, cik ļoti viņš ar mani runā.

man kļūst arvien skaidrāk, ka tieši par šo es gribu runāt, strādāt, darīt, sarunāties, piedāvāt, un telpa ir milzīga, jo es teiktu 80% cilvēku dzīvo tikai savos prātos, nepazīstot 50% no sevis, un man šis tik ļoti deg sirdī, jau tik ilgi, ka visticamāk tā nav kārtējā radikālā ideja. man vēl ir jāizdomā, kā ar to nopelnīt naudu. bet potenciāls materiālam man ir milzīgs. kaut kas, uz ko man sevi nebūtu jāspiež. it feels so expansive.