Homo neanderthalensis – dzīvojuši apmēram pirms 40 tūkstošiem gadu, saukti arī par neandertāliešiem, dzīvoja kādu laiku līdzās mūsējiem
homo sapiens,
līdz tos, nevienu neatstājot, lēnām izretināja. Varam to saukt
mūsdienīgā vārdā rasisms, vai arī varam saukt vienkārši par
kanibālismu, jo tajā laikā nevienam ētika netika mācīta. Kas zina,
varbūt neandertālieši tika iznīcināti tikai tāpēc, jo bija citādi...
Esmu nopietni satraucies, godātie pilsoņi! Lai gan mūsdienu zinātne klusē par
homo sapiens citu rasu atzaru izveidošanos, zināms, ka mūsu sabiedrībā ir vēl vismaz divi atšķirīgi
homo sapiens veidi:
-
homo urla
-
homo poke
Esat dzirdējuši teicienu „vēsture atkārtojas”? Nu, lūk, tāpēc arī esmu
satraucies, jo zinot, cik mūsdienu cilvēks spēj būt nežēlīgs un
savtīgs, nebūtu nekāds pārsteigums, ja augstāk minētos
homo veidus, tas sāktu iznīcināt.
Šie no
homo sapiens krasi atšķirīgie
homo urla un
homo poke,
manuprāt, ir pelnījuši nopietnāku zinātnieku uzmanību un papildus
izpēti, jo, ja izpētes laikā mēs konstatētu, ka šie, pagaidām vēl
necilie,
homo veidi ir potenciāls drauds
homo sapiens eksistencei, tad gan mums noteikti no tiem būtu jāatbrīvojas.
Jo īpaši izpētes vērts ir tieši
homo urla atzars, kas vistiešāk līdzinās izmirušajiem
homo neanderthalensis. Līdzīgi kā neandertālieši, kas bija pielāgojušies sūrajiem laika apstākļiem un izcēlās ar atlētisko miesas uzbūvi, arī
homo urla
veiksmīgi tiek galā ar dabas uzliktajiem pārbaudījumiem un iemācoties
gan ekstrēmās, gan ikdienas situācijās izdzīvot ar saulespuķu sēkliņām,
nostreļītām cigaretēm un atņemtu naudu.
Ņemot vērā tā jau sarežģīti sadalāmo valsts budžetu un iespējamu finanšu līdzekļu trūkumu,
homo poke atzara izpēti pagaidām var atlikt uz noteiktu laiku. Vienīgais, kas zinātniekiem pagaidām par šo
homo veidu ir zināms, ka tas izdzīvošanas ziņā ir samērā līdzīgs
homo urla. Ja
homo urla pastāvēšana ir atkarīga no
homo sapiens labklājības un ķermeniskām lietām, tad
homo poke ir atkarīgi no
homo sapiens uzmanības un to izdzīvošanu smagi var traumēt uzmanības trūkums.
Pagaidām šie ir tikai mani subjektīvie zinātniskie spriedelējumi, tomēr
ceru uz valsts struktūru iejaukšanos šajā jautājumā un adekvātu naudas
līdzekļu piesaisti tālākai
homo sapiens atzaru izpētei.
Raksta avots - sist.ema.lv