Homo neanderthalensis – dzīvojuši apmēram pirms 40 tūkstošiem gadu, saukti arī par neandertāliešiem, dzīvoja kādu laiku līdzās mūsējiem homo sapiens, līdz tos, nevienu neatstājot, lēnām izretināja. Varam to saukt mūsdienīgā vārdā rasisms, vai arī varam saukt vienkārši par kanibālismu, jo tajā laikā nevienam ētika netika mācīta. Kas zina, varbūt neandertālieši tika iznīcināti tikai tāpēc, jo bija citādi...

Esmu nopietni satraucies, godātie pilsoņi! Lai gan mūsdienu zinātne klusē par homo sapiens citu rasu atzaru izveidošanos, zināms, ka mūsu sabiedrībā ir vēl vismaz divi atšķirīgi homo sapiens veidi:
- homo urla
- homo poke

Esat dzirdējuši teicienu „vēsture atkārtojas”? Nu, lūk, tāpēc arī esmu satraucies, jo zinot, cik mūsdienu cilvēks spēj būt nežēlīgs un savtīgs, nebūtu nekāds pārsteigums, ja augstāk minētos homo veidus, tas sāktu iznīcināt.

Šie no homo sapiens krasi atšķirīgie homo urla un homo poke, manuprāt, ir pelnījuši nopietnāku zinātnieku uzmanību un papildus izpēti, jo, ja izpētes laikā mēs konstatētu, ka šie, pagaidām vēl necilie, homo veidi ir potenciāls drauds homo sapiens eksistencei, tad gan mums noteikti no tiem būtu jāatbrīvojas.

Jo īpaši izpētes vērts ir tieši homo urla atzars, kas vistiešāk līdzinās izmirušajiem homo neanderthalensis. Līdzīgi kā neandertālieši, kas bija pielāgojušies sūrajiem laika apstākļiem un izcēlās ar atlētisko miesas uzbūvi, arī homo urla veiksmīgi tiek galā ar dabas uzliktajiem pārbaudījumiem un iemācoties gan ekstrēmās, gan ikdienas situācijās izdzīvot ar saulespuķu sēkliņām, nostreļītām cigaretēm un atņemtu naudu.

Ņemot vērā tā jau sarežģīti sadalāmo valsts budžetu un iespējamu finanšu līdzekļu trūkumu, homo poke atzara izpēti pagaidām var atlikt uz noteiktu laiku. Vienīgais, kas zinātniekiem pagaidām par šo homo veidu ir zināms, ka tas izdzīvošanas ziņā ir samērā līdzīgs homo urla. Ja homo urla pastāvēšana ir atkarīga no homo sapiens labklājības un ķermeniskām lietām, tad homo poke ir atkarīgi no homo sapiens uzmanības un to izdzīvošanu smagi var traumēt uzmanības trūkums.

Pagaidām šie ir tikai mani subjektīvie zinātniskie spriedelējumi, tomēr ceru uz valsts struktūru iejaukšanos šajā jautājumā un adekvātu naudas līdzekļu piesaisti tālākai homo sapiens atzaru izpētei.

Raksta avots - sist.ema.lv