klausos #dodpieci diseni un dejoju [cik nu to var nosaukt par dejošanu, tirinos un kratu galvu]
| |
|
klausos #dodpieci diseni un dejoju [cik nu to var nosaukt par dejošanu, tirinos un kratu galvu] |
|
| |
| |
|
joprojām: Decembris 24., 2005 11:57 |
|
| |
|
vispirms atnāca ziņa, ka ir mainīta prezentēšanas kārtība, un no numur 2 es esmu pārcelta uz numur 9! atvieglojums, ka ir vēl laiks saņemties, un ne-atvieglojums, ka jāgaida ilgāk līdz mocību beigām. tad atnāca ziņa, ka nebūs jāprezentē, ar iespējamību 99,99% es sagaidīju beigas un pārliecinājos, ka 100% nebūs, lai veiktu šo ierakstu. drusciņ vīlos, jo prezentācija nemaz nebija slikta, un es vismaz 14 reizes tai izgāju cauri, man vienkārši ir šausmīgs, iracionāls stress no publiskas uzstāšanās; bet tikai drusciņ. |
|
| |
| |
|
domas par rītdienas šampi nepalīdz, man ir stress tagad. jāsameklē kāds labs seriāls par slepkavu-maniaku, lai relaksētos. |
|
| |
|
iztēlē izspēlēju, kā no rīta jau ielieku kādu dzirkstošo ledusskapī, un vakarā, 17:01 to atkorķēju, ieleju skaistā glāzē un vienā malkā izdzeru. rīt gan nesākas nekāds atvaļinājums, nākamnedēļ vēl darbs, bet rīt jāprezentē viens izmocīts rakstu darbs, un, kā teica vadītāja "piecpadsmit minūtes kauna, un viss". pēc tam es taisos uzelpot, lai tur lūst vai plīst, vai velns viņu zina, kas. it's been one of those... last three months. |
|
| |
|
varbūt kāds vēlas no manis atpirkt 2 biļetes uz 06feb2026 izrādi @ Nac teatr "Bastardi"? nopirku, bet tajā dienā jau "Pazudušais dėls" Valmierā. Man sajuka.. ja te neviens, meklēšu citos tīklos. |
|
| |
|
mans dators paziņoja, ka viņa baterijai beidzies dabiskais eksistēšanas laiks. what the? taisnību sakot, es tagad saprotu, ka tik maz saprotu no datoriem, ka pat nezinu, ko tagad pienāktos darīt. vispār jau viņš sāka niķoties kādu laiku iepriekš - pie kaut kādām īpašām monitora kustībām viņam mēdza paralizēties seja vai arī notika uzkāršanās un automātisks restarts. jā, tās bija tādas pirmās pazīmes par the end tuvošanos. iespējams, ja es vairāk saprastu no datoriem, es zinātu labāk. varbūt tur kaut kāda detaļa jānomaina & what not. bet, then again, vai vispār ir vērts te kaut ko ieguldīties? es jau tāpat sāku mest acis uz citiem. |
|
| |
| |
|
Vīriešiem, kuri auguši bez tēva klātbūtnes, biežāk raksturīga t.s. “ghosting” komunikācijas maniere jeb mīkstā uzlikšanu uz savu vīrišķo atbildību un pienākumu virzīt komunikāciju - sevišķi jau neērtos, ambvivalentas dabas jautājumus. Tā vietā, lai entuziastiski rūpētos par info plūsmu, kas skar viņam būtiskas tēmām, šāds vīrietis nemaz neizjūt pilsonisku pienākumu iesaistīties, kaut uz brīdi, kaut lai tikai pabrīdinātu, ka ir ekstraordināra situācija, tāpēc no viņa šobrīd ekspektējams tikai klusums. Vienīgais, ko es ekspektēju no vīrieškārtas cilvēkiem sev apkārt, ir spēja uzņemties atbildību, ar mierīgu sirdi kopā ar citu cilvēki verbāli analizēt neērtas tēmas, kuru apzināšana un efektīva risināšana (nevis raustīšanās, vislaik fantazējot par negatīvas emocijas, mirklīgu satricinājumu raisoši scenārijiem, tāpēc vispār liedzot sev organiskā ceļā, dialogā ar citu vīrieti, nonākt pie jēgpilna dziļuma. Es ļoti ātri nogurstu no cilvēkiem, kuri necenšas raisīt sarunas par ko lielāku par mīļàko jauno izklaidi vai tamlīdzīgu nonsense talk’u). Rezumējot, vīriešiem, kuri auga bez tēva, biežāk vajadzētu pašiem sev ar rīkstīti uzdot pa mīkstīti brīžos, kad aktualizējas alkas izvairīties/bēgt. Galu galā mans mērķis ir efektīvi risināt tēmas, kas mūs abus saista. Domāju, ka daudzi no šiem vīriešiem nemaz neapzinās, ka tās ir sekas tam, ka izaugi tikar vienu no vecākiem. Lūgums neuztvert to kā pārmetumu, viss, ko vēlos, ir lai tu pats sevi komunikatīvi virizi ar mierīgi un atbildīgi. |
|
| |
| |
| |
|
: it's that time of the year
nez vai ir iespējams vienītī aizbraukt uz kādu namiņu mežā? bet vajadzētu kādu, kas sanes malku un iekurina kamīnu. būtu arī forši, ja ēdienreizes būtu iekļautas, bet tad tas laikam ir nevis namiņš mežā, bet gan viesnīca ar spa un bez kamīna numuriņā. vispār tam pasākumam prasītos arī sniegs. un varētu būt pieejams internets, bet ne telefona sakari. tos gan var viegli atslēgt. |
|
| |
| |
|
Šodien mugurai ir par kripatiņu labāk, un par to priecājos. Es varēšu paiet. Šodien esmu nogājusi 2800 soļu, ar sāpāpēm, bet tolerējamām. Vakar knapi nogāju 300 soļu. Ir cerība, ka nevajadzēs operēt. Sāpēt vēl sāp, bet ir labāk nudien. Es lūdzu Dievu. Pie ārstiem nebiju. Šodien aizgāju uz rtg. Bija dusmīga nurse, norādīju, lai paprovē drusku laipnāk, jo "jūs piedalāties mūsu pētījumā", esat kolēģe. Nevar tik nelaipni ar pacienti, tas nekas, ka esmu latviete. Knapi kaut ko latviski saprata. Nē nu sakiet ko gribiet, bet krievietes ir plintnieces. Latviešu džekiem pārsvarā patīk. Cits temperaments. |
|
| |
| |
|
mani nekad Naba neaicinātu. esmu radio bijusi 1x, un tas bija LR1, bija kaut kāds LOK organizēts konkurss par Olimpiāžu vēsturi, un tur dabūju pat labu vietu. Un Gunārs Jākobsons man iedeva sarkanas rozes, ka esmu smukākā dalībniece (neatceros, kas bija pārējie) Biju jauna, sen. man bija kādi 22 gadi |
|
| |
|
es nekad neesmu bijusi Naba studijā, kāda sakarā lai es būtu. reiz gan Claustrum paņēma manu txt dziesmai, tas arī viss. esmu pelēks cilvēks, kantora žurka, kas saplūst ar asfalta. nav rīzona melot. |
|
| |
|
2006. g. 8. dec. rakstu: 10:09 |
|