blond

blond @ 10:53: Da nu viņu, to Darvinu. Protams, tepat ziemā atradām sarkanā sniegā guļošu suņu saplosītu stirnu, izritinātām zarnām. Ko padarīsi. Bet mīlestība tomēr IR. Tiesa, es ilgi aizstāvēju Tomasa Manna apgalvojumu Burvju Kalnā, ka daba nav ne laba, ne ļauna, ka tā ir vienaldzīga, un tam es arī piekrītu vēl arvien, ar piebildi, ka labs, ļauns vai vienlaldzīgs var būt "pret kādu", bet mīlestība, kā man gribētos domāt, var būt arī vienkārši pati sevī.
Bet nu ne jau par to ir stāsts, vinkārši patīk man laukos, tas ir viss:)