blond

blond @ 15:55: Maza domu apmaiņa ar XXX pēc izrādes:
Es:
Čau! Pēkšņi novēloti attapu, ka atbilde uz tavu jautājumu - kāpēc tieši Barišņikovs - ir taču elemntāra! Nesaprotu, laikam biju vēl izrādes varā, ja nevarēju atbildēt. Viņi, pirmkārt, bija draugi. Otrkārt - abi emigranti no Krievijas. Tik milzīgs kopīgs konteksts - kā gan citādi?! Kamēr vien Barišņikovs ir dzīvs, kuru gan citu lai Alvis izvēlētos? Pie tam, ņemot vērā, ka Alvim viņš ir pieejams...
XXX:
jā jā, bet mans jautājums ir vairāk - vai izrādē to saikni varēja just? es laikam nē.
Es:
Sarežģīts jautājums. Man šķiet, pietiek arī to zināt. Ja izrāde spēlētu B un B draudzību, tā būtu cita izrāde - vairāk par viņiem abiem un, ja tā var teikt, tuvāk sadzīvei. Vai dzīvei. Šis vairāk par nāvi.
XXX:
respektīvi, mani nepārliecināja paša Bar. spēle. Likās vidēja. Bet zini jā, kad saista klāt tādus klasiķus/vārdus no viniem kaut kā sagaida, lai viņi savu vārdu attaisno. Lai gan tas ir negodīgi. turklāt, viņš jau ir dejotājs, nevis aktieris.
Es:
Jā, kā aktieris Barišņikovs nav spožs. Bet to es arī no viņa negaidīju. Vispār, kā es nopratu, viņš gadnrīz visiem Brodska dzejoļiem, kuri ir audio pieejami, pieskaņoja savu lasījumu, lasīja Brodska intonācijās, verbūt retiem izņēmumiem. Un tas man likās ļoti labi un pareizi. Tad jau drīzāk nepārliecināja tās vietas, kur viņš lika lietā “aktiermākslu” - tais savās, kā gribētos tās nosaukt, pantomīmās. Patiesībā, ne balets, ne, vēl jo vairāk, pantomīma, nav man tuvākie žanri. Tāpēc tieši šī daļa likās visvājākā, lai gan vajadzētu būt otrādi.
XXX:
jā, tieši tā. nevajadzēja vispār likt iekšā deju. man tas traucēja un tad es būtu vieglāk viņu uztvērusi kā Brodska draugu un laikabiedru, nevis Barišņikovu
Es:
Bet kā lai Barišņikovs nepadejo?😊
XXX:
:)))))