blond

Kad esmu atdevusi grāmatas par velti, 2/3 gadījumu ļaudis jūt vajadzību vēl iedot šokolādi. Nesūdzos, bet nav arī vajadzīgs. Māsa vienreiz bija ļoti apjukusi, kad viņai caur pa_velti komūnā atdotajām mantām sanesa "kaut ko garšīgu" lielākā tirgus vērtībā, nekā konkrētās mantas.

(Reply to this) (Thread)

es jau nenoncinu cilvēku vēlmi kaut kā no sirds atmaksāt par palīdzību, bet labāk tad tiešām lai šī pateicība nāk negaidīta, nevis kā iepriekš solīta samaksa

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nez, vienā brīdī jau var sākt sūdzēties... Var resns palikt. Ar vai bez solīšanas tā var kļūt par kaut kādu uzspiestu dāvanu apmaiņas tradīciju. Tipa, vienmēr, dabūjot kaut ko par velti, to patiesībā jāiemaina pret šoko vai aliņu. Un beigās, bez tā aliņa/šokolādes, es nevaru iekļauties spēles noteikumos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, patiesībā jau mani te visvairāk izbrīna pati definīcija "kaut kas garšīgs", jo, kas vienam garšīgs, tas otram nē, bet, ja pirms tam notiek saskaņošana, tad tā jau kļūst par īstu tirdzniecību un ne jau tā ir šo sludinājumu jēga, atsaucas taču nevis pēc "našķiem" (tas ir otrs apzīmējums, kas bieži lietots) izslāpuši maniaki, bet cilvēki, kuri no sirds grib palīdzēt. tad kāpēc vispār kaut kas jāsola...

(Reply to this) (Parent)