blond

slikts @ 13:18: ločmeles komentārs būtu jēdzīgāks, ja viņa nerunātu pati sev pretī. vispirms viņa saka, ka "īstenība" ir tikai vienkāršais grozījumu teksts nevis sarežģītais konteksts, un ka tāpēc izvēle par piedalīšanos ir vienkārša, bet pēc tam viņa saka, ka tas ir nevis tikai juridisks jautājums par grozījumu tekstu, bet politisks jautājums par kontekstu. piesaukt stereotipus par tautībām ("latvieši tādi šitādi") nav jēdzīgi: latvieši ir pārāk dažādi un daudz lai tā vispārinātu. vienpusēji atspoguļot vai sagrozīt pretargumentus nav jēdzīgi: viņa nosauc visus argumentus pret piedalīšanos refernedumā par vājiem, un viens no viņas galvenajiem piemēriem vājam pretargumentam ir par to, ka balsošot tikai radikāļi. ločmele pareizi nosauc šādu argumentu par absurdu, bet tālāk tekstā viņa pati atzīst, ka pašlabuma meklētāju ierosinātas ideoloģiskas spēlītes ar masu kaprīzēm uz daudz nopietnāku problēmu fona nav tik vājš arguments, bet viņa to nemin kā vienu no galvenajiem. viņa atzīst, ka citas problēmas ir daudz nopietnākas par valsts valodu, un ka referendumam ar tām nav sakara, un ka juridiski iznākums tāpat ir zināms, bet saka, ka jābalso ir tāpēc, ka referenduma ierosinātājiem tas nebūs politiski izdevīgi. viņa saka, ka ir svarīgi nepārprotami zināt politisko atbildi, lai gan viņa pati atzīst, ka pat referenduma ierosinātāji nešaubās, ka atbilde būs noraidoša. ločmele ir daļa no problēmas: pienākumam būtu jābūt izdarīt informētu un atbildīgu izvēli, bet viņas "vienkāršības" argumentācija ir saukļu līmenī, jo trūkst tikai atsauces uz "svētu" pienākumu vienmēr balsot. noturēt diskusiju saukļu līmenī referenduma ierosinātājiem arī ir izdevīgi un varbūt pat izdevīgāk par zemu pret balsotāju atsaucību referendumā, jo cilvēkus ir vieglāk manipulēt ar saukļiem kā argumentāciju. referendums tika ierosināts, izmantojot cilvēku kaprīzēm atbilstošus saukļus, un labums no tā ir ierosinātājiem, jo viņi iegūst politisko kapitālu — atpazīstamību. jēdzīga atbilde būtu kultivēt cilvēku spēju atpazīt un veidot derīgus argumentus, lai tas neatkārtojas, bet ločmele runā par "vienkāršību", un es šaubos, ka tā ir sakritība, ka viņas avīzes pircēji visticamāk par "vienkāršību" grib lasīt vairāk kā lasīt aicinājumu piepūlēties, kultivējot spēju atpazīt un veidot labu argumentāciju, un tāda aicinājumā ietverto pārmetumu, ka šobrīd ar to ir problēmas