:
Kur tik es neesmu bijusi, Rotko Daugavpilī, GORS Rēzeknē, Krāslavas un Dagdas baznīcas, Rūmenes muiža un Kukšu muiža.
Rūmenē skaisti kā debesīs, bet arī Kukšās, ziniet, ir ne par knapu. Ja Rūmenē gaiši un viegli, eleganti un izsmalcināti, katrs priekšmets savā vienīgi pareizajā un īstajā vietā, tīras virsmas un puķes aug tikai podos, tad Kukšās trakais saimnieks uz recepcijas galda starp tūrisma ceļvežiem aizmirst šlipsi un trauku dvieli, tumšie, restaurētie sienu gleznojumi no vienas vietas nokārti gleznām (labām, ļoti vērtīgām, kā arī sliktām un bezgaumīgām), milzīgs un resns suns saveltu spalvu vārtās pa persu tepiķiem, bet durvju spraugā galvu pabāž saimnieka 92 gadus vecā, mazītiņā un sirmā māmuļa garā baltā kreklā, palodzes nokrautas ar kristālu un 17. gadsimta sudrabu, un izbāztiem bebriem, bet no neskaitāmajiem skapjiem burtiski ārā veļas meisenes-šmeisenes porcelāni. Nekoptā dārzā mežonīgi zied pojenes un īrisi, bet turpat arī dobe, no kuras saimnieks izrauj redīsus, ko ar visiem lakstiem liek mums galdā. Saimnieks pats gatavo un vakariņās pasniedz Kandavā audzētu muflonu - drusku smird pēc kazas, bet tik maigu un mīkstu gaļu vēl mūžā nebiju baudījusi. Pēc vakariņām atgriežamies Rūmenē, pieticīgi esam izvēlējušies gulēšanai kalpu māju, kas gaumīgā un smalkā vienkāršībā ir miers un atpūta acīm pēc Kukšu pārmērībām un orģijām.
Upd. Man abās patika, ja kāds nesaprata.
Rūmenē skaisti kā debesīs, bet arī Kukšās, ziniet, ir ne par knapu. Ja Rūmenē gaiši un viegli, eleganti un izsmalcināti, katrs priekšmets savā vienīgi pareizajā un īstajā vietā, tīras virsmas un puķes aug tikai podos, tad Kukšās trakais saimnieks uz recepcijas galda starp tūrisma ceļvežiem aizmirst šlipsi un trauku dvieli, tumšie, restaurētie sienu gleznojumi no vienas vietas nokārti gleznām (labām, ļoti vērtīgām, kā arī sliktām un bezgaumīgām), milzīgs un resns suns saveltu spalvu vārtās pa persu tepiķiem, bet durvju spraugā galvu pabāž saimnieka 92 gadus vecā, mazītiņā un sirmā māmuļa garā baltā kreklā, palodzes nokrautas ar kristālu un 17. gadsimta sudrabu, un izbāztiem bebriem, bet no neskaitāmajiem skapjiem burtiski ārā veļas meisenes-šmeisenes porcelāni. Nekoptā dārzā mežonīgi zied pojenes un īrisi, bet turpat arī dobe, no kuras saimnieks izrauj redīsus, ko ar visiem lakstiem liek mums galdā. Saimnieks pats gatavo un vakariņās pasniedz Kandavā audzētu muflonu - drusku smird pēc kazas, bet tik maigu un mīkstu gaļu vēl mūžā nebiju baudījusi. Pēc vakariņām atgriežamies Rūmenē, pieticīgi esam izvēlējušies gulēšanai kalpu māju, kas gaumīgā un smalkā vienkāršībā ir miers un atpūta acīm pēc Kukšu pārmērībām un orģijām.
Upd. Man abās patika, ja kāds nesaprata.