blond

Arhivētais

3. Aprīlis 2012

00:07: Man faktiski ir vienalga, snieg vai nesnieg. Tik, cik es izeju uz darba lievenīša papīpēt, ir ok. Nekur daudz tālāk es tikpat netieku.
Nopirku Latvju Tekstus. Sāku ar Tarvida stāstu - nav lasāms vispār. Komiski, ka sarakstīšanas laiks 2006/2012.
Tad izlasīju Rutkēvičas "Melnais uzvalks". Nevaru teikt neko sliktu, bet - garlaicīgi.
Varbūt tam visam ir kāds sakars ar šo parādību, ko pēdējā laikā tiešām arī pie sevis piedzīvoju: http://www.satori.lv/raksts/4191/Pauls_Banovskis/Tulin_tulin

00:49: Sagribējās pie virdžīnijas iekomentētas sajūtas pārrakstīt pie sevis, tik ļoti lielu nostalģiju tās uzjundīja:

"jocīgi, slimnīcās man patīk arī tas. agrais rīts, kad māsiņas modina un izdala termometrus, bet no gaiteņiem pa durvju spraugu jau iespīd pilns dienasspuldžu apgaismojums, tu dzirdi, kā slimnīcā sākas rosība, temperatūras mērīšanas laikā iemiedz, īsti nepamodies atdod termometru un tad vari atkal gulēt līdz brokastīm.

un vēl - līdzīga sajūta ir, braucot guļamvagonā kaut kur pa Krievijas sniegotām ārēm un pamostoties stacijā, kurā tev nav jāizkāpj: pārmijnieku balsis, no stacijas logā spīdošas gaismas, kaut kādi pasažieri iekāpj un izkāpj, iekārtojas, bet uz tevi tas neattiecas"

Powered by Sviesta Ciba