:
Jāraksta katru dienu, bet nav nekā liela, ko rakstīt. Nekādu pārdomu, nekādu atklāsmju. Patīk sniegs un aukstums - tik, cik izeju ārā uzpīpēt. Tāds sprakšķīgs un mundrs. Tālāk iet gan nekur negribas. Tāpēc priecājos, ka jau 10. februārī laižamies projām uz pavisam siltām zemēm, jo laba daudz nevajag.
Efrosa filma Taņa vakar bija ļoti laba. Tāds pasaules līmenis, un taču 1974. gads. Interesanta montāža, lielisks operators, par aktieriem nemaz nerunāsim.
Vēl arvien lasu Fēgezaku un jūtos apburta no tiešās saskarsmes ar tā laika varoņiem.
Labi, izrakstīšu vienu citātu, tas ir gandrīz pašā sākumā:
"Baltazars*, pēc paša liecības 1720. gadā rakstītā dienesta atskaitē, vienpadsmit gadu vecumā piedalījies kaujā pie Narvas. Tas tolaik nebija rets gadījums. Starp Baltazara laika un kara biedriem sekojošie livonieši un zviedri nebija par viņu daudz vecāki: Henriks Magnuss fon Budenbroks kļuva kapteinis piecpadsmit gadu vecumā, Arnolds Niklass fon Burgers - seržants desmit gadu vecumā; Baltazars fon Gildenhofs - fēnrichs divpadsmit gadu vecumā; Hamilkārs av Hagebijs - vienpadsmit gadu vecs brīvprātīgais kādā kājnieku pulkā. Un Markss von Virtenbergs, "mazais princis", jau četrpadsmit gadu vecumā piebiedrojas Kārlim XII un pavada to visās kaujās. Arī slavenais karavdonis Saksijas Morics divpadsmit gadu vecumā cīnās pie Lilles."
* Stāsta Baltazara dēls: " Manu nelaiķi tēvu vecāki jau no bērnības virzīja uz studēšanu, un tamdēļ to ierakstīja toreiz ļoti plaukstošajā Rīgas licejā, kur viņš nonāca līdz pat Secundus in Secunda līmenim. Bet, neskatoties uz viņa lielajām spējām, viņš tomēr tiecās uz militāro karjeru. To ņemot vērā, viņa tēvs pēc dažādiem mēģinājumiem viņu atrunāt nolēma ļaut viņam vienpadsmit gadu vecumā šo būšanu nogaršot un ieskaitīja to kā vienkāršu grenadieri savā pulkā, uzliekot par uzdevumu pildīt visgrūtākos sardzes pienākumus. Kad viņš, neskatoties uz to, palika pie savas vēlmes, tēvs to īsā laikā paaugstināja par fēnrichu un virsnieka uzniformā ar diviem karolīniem kabatā aizsūtīja dienēt feldmaršala Lēvenhaupta pulkā."
Jā, un man kaut kā no skolas mācību laikiem nebija aizķēries, ka zviedru karalim Kārlim XII Ziemeļu kara laikā pašam bija tikai 18 gadu.
Lūk, tāda bēnu armija. Un viņi tiešām cīnījās, tika ievainoti, arī mira. Droši vien arī dzēra un uzdzīvoja. Man te blakus pašlaik Antons grasās pildīt matemātikas mājasdarbu. Februāra vidū viņam paliks deviņi gadi.
Efrosa filma Taņa vakar bija ļoti laba. Tāds pasaules līmenis, un taču 1974. gads. Interesanta montāža, lielisks operators, par aktieriem nemaz nerunāsim.
Vēl arvien lasu Fēgezaku un jūtos apburta no tiešās saskarsmes ar tā laika varoņiem.
Labi, izrakstīšu vienu citātu, tas ir gandrīz pašā sākumā:
"Baltazars*, pēc paša liecības 1720. gadā rakstītā dienesta atskaitē, vienpadsmit gadu vecumā piedalījies kaujā pie Narvas. Tas tolaik nebija rets gadījums. Starp Baltazara laika un kara biedriem sekojošie livonieši un zviedri nebija par viņu daudz vecāki: Henriks Magnuss fon Budenbroks kļuva kapteinis piecpadsmit gadu vecumā, Arnolds Niklass fon Burgers - seržants desmit gadu vecumā; Baltazars fon Gildenhofs - fēnrichs divpadsmit gadu vecumā; Hamilkārs av Hagebijs - vienpadsmit gadu vecs brīvprātīgais kādā kājnieku pulkā. Un Markss von Virtenbergs, "mazais princis", jau četrpadsmit gadu vecumā piebiedrojas Kārlim XII un pavada to visās kaujās. Arī slavenais karavdonis Saksijas Morics divpadsmit gadu vecumā cīnās pie Lilles."
* Stāsta Baltazara dēls: " Manu nelaiķi tēvu vecāki jau no bērnības virzīja uz studēšanu, un tamdēļ to ierakstīja toreiz ļoti plaukstošajā Rīgas licejā, kur viņš nonāca līdz pat Secundus in Secunda līmenim. Bet, neskatoties uz viņa lielajām spējām, viņš tomēr tiecās uz militāro karjeru. To ņemot vērā, viņa tēvs pēc dažādiem mēģinājumiem viņu atrunāt nolēma ļaut viņam vienpadsmit gadu vecumā šo būšanu nogaršot un ieskaitīja to kā vienkāršu grenadieri savā pulkā, uzliekot par uzdevumu pildīt visgrūtākos sardzes pienākumus. Kad viņš, neskatoties uz to, palika pie savas vēlmes, tēvs to īsā laikā paaugstināja par fēnrichu un virsnieka uzniformā ar diviem karolīniem kabatā aizsūtīja dienēt feldmaršala Lēvenhaupta pulkā."
Jā, un man kaut kā no skolas mācību laikiem nebija aizķēries, ka zviedru karalim Kārlim XII Ziemeļu kara laikā pašam bija tikai 18 gadu.
Lūk, tāda bēnu armija. Un viņi tiešām cīnījās, tika ievainoti, arī mira. Droši vien arī dzēra un uzdzīvoja. Man te blakus pašlaik Antons grasās pildīt matemātikas mājasdarbu. Februāra vidū viņam paliks deviņi gadi.