:
Mīlu, mīlu, mīlu es dzīvi. Nē, laikam ne dzīvi, bet Dieva pasauli, un īpaši to daļu bez cilvēka. Izeju viena ārā naktī, koki pielijuši, vējš šņāc lapotnēs, jūra aiz mežiem skaļa, migla sēž uz pļavas, debesi dūmakā neredz, vardes dīķī apklusušas, smags mitrums un dzīvība, dzīvība, tāda dzīvība, tāda elpa, tāds lieliskums visā, tāda mīlestība.