Divaini, ka piektdiena, dīvaini, ka tas viss, kas noticis, noticis vienā nedēļā. Nogurums briesmīgs, tos 100m, ko nedēļas laikā esmu nogājusi pa ielu, pa svaigu gaisu, izjutu kā cietumnieks, atbrīvots no ieslodzījuma. Bet uz īsu laiku. Faktiski šobrīd jūtos pamesta viena un nezinu, kā tālāk dzīvot. Tas nav par personīgo, protams. :