panacea @ :
mans novērojums ir tāds, ka mēs mūsdienās pamatā tātad sazināmies rakstiskā formātā. t.i. bieži pat ja vieglāk ir piezvanīt, tad labāk uzrakstam epastu vai īsziņu. abi tie ir ātri un ērti, bet tiem ir tāda problēma, ka rakstiskā valoda bieži ir viegli pārprotama. piemēram, tas pats punkts nevis smailijs teikuma beigās var likties vēss. gana daudz teikumu, izteicienu var likties vēsi. tāpēc vieglāk ir pielikt to smailiju beigās, lai visiem ir skaidrs, ka nekāds vēsums nav, laikam ir tikai neprasme skaidri un draudzīgi izteikties.
es nezinu, kā bija agrāk, kad tika rakstītas vēstules. tās rakstīju pārāk agrīnā vecumā, lai tajās skaidrotu jebkādas situācijas, kas varētu būt pāprotamas. bet man liekas, ka arī tad izmantoju tādus vārdus kā joks vai haha, lai visiem būtu skaidrs kaut vai, ka tas nebija uzbrauciens, bet sarkasms.
kaut kā tā.
es nezinu, kā bija agrāk, kad tika rakstītas vēstules. tās rakstīju pārāk agrīnā vecumā, lai tajās skaidrotu jebkādas situācijas, kas varētu būt pāprotamas. bet man liekas, ka arī tad izmantoju tādus vārdus kā joks vai haha, lai visiem būtu skaidrs kaut vai, ka tas nebija uzbrauciens, bet sarkasms.
kaut kā tā.