Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - Daiļdirsēja talants jeb riti,riti,valodiņa...

Vai, man dieniņ'! Vai, man dieniņ'! Ko es nupat atradu sava laptopša slēptākajos kambaros!!? Atbilde ir - Bļannas Baklažanas meistardarbu aļa garadarbu iz vidusskolas laikiem. 12. klasē literatūrā rakstīts domaraksts "Tēvi un dēli R. Blaumaņa dramaturģijā". Mī un žē, kas tur bija ko nosmieties! Nepārprotiet, darbs visnotaļ labs. Mana tā laika skolotāja, ko vēl aizvien vērtēju makten' augstu, to bija atzinusi par labu esam - valodā un literatūrā pa apaļam desmitniekam. Darbā izmantotas atsauces uz citu autoru teikto, kā sasauce ar tēmu izmantoti citu autoru darbu citāti, atrasti vienojoši kopsaucēji starp divām Blaumaņa lugām, jūtamas pārdomas un lasīto darbu sasaiste ar reālo dzīvi - nu, viss pa smalko! Un plus vēl ārkārtīgi krāšņa valoda - dažnedažādi sinonīmi, salīdzinājumi, epiteti. Valodiņa tik krāšņa, ka, lasot ko tādu, sirds dauzās kā neprātīga un gandrīz vai sadeg neparasti. Nē, nopietni! Šo patosu, šo salkanumu! Kā es vispār kaut ko tādu dabūju no sevis ārā??
No tagadnes skatījuma es varu teikt tikai divas lietas: pirmkārt) lai tas Kungs nogrābstās, labi, ka es esmu mainījusies un šitāds lipeklis vairs no manis neplūst ārā un, otrkārt, es tak biju (varbūt vēl aizvien esmu??) viena traka daiļdirsēja!

P.S. ja kādam ir vēlme pavadīt aizraujošu vakaru smieklu lēkmē un raudzīt šo daiļdarbu savām acēm, piesakieties! Ar mākslu taču jādalās :D