(bez virsraksta)
Mar. 16., 2011 | 09:55 am
No:: bozena
Cik es atceros, mūsu salidojumos visi ir tik priecīgi viens otru redzēt, ka pilnībā aizmirst mērīties un stāstīt, cik kuram bērnu. Izņemot vienu koemjaunieti Zentu, bet uz Zentu jau tāpat neviens neklausās. Es tā arī nezinu pa īstam, ko dara katrs no maniem sen nesastaptajiem biedriem, bet par bieži sastaptajiem jau tāpat viss zināms. Mēs parasti krāšņi piedzeramies, izdejojam cauras kurpes un izbļaunam rīkles.