Ainar Mielav?!! Tu šovakar saviļņoji mani.
« previous entry | next entry »
Dec. 31., 2010 | 12:04 am
Un tagadiņ katru reizi dzirdot dziesmu "Labradors" es mazliet pasmaidīšu, jo atcerēšos stāstu par suni; runājot par garastāvokļa cilvēkiem, iedomāšos par citādāku garastāvokli :)
Ainar Mielav? Man patika, ka runāji. Ainar Mielav? Nez kāpēc šķiet, ka esi ielicis sevi rāmjos laikam ar domu, ka 50 gados cilvēkam jābūt izturētam kā labam, norūgušam vīnam, ka jābūt mierpilnam gan iekšēji, gan ārēji - kā saka: "Nav jau ko ākstīties un trakot kā jaunībā!". Un Tu to nes labi, līdz brīdim, kad jūtu, ka iekšā Tev ir sasodīti daudz, balss skanētu, ja vien tai ļautu vaļu, ja to neslāpētu... Tad nu brīžiem man gribējās lēkt kājās kā tādai grūpijai un iekliegties: "Loose yourself, Mielav!". Njā, bet parējā publika laikam to nesaprastu :).
Bet aplausus Tu gan baudīji, tas priecēja. Šī, liekas, nebūs no tām reizēm, kad jāuzmet lūpa par to, ka par maz aplausu :). Brīžam Tavos stāstos bija jūtams tāds kā aizvainojums par vecām lietām, mazliet patoss un izriestas krūtis par to, cik tagad esi nopietns un dzīvesgudrs kļuvis. Bet tad atkal tik patīkami vienkārši - ar smaidu, ar gaumīgu joku, ar lielisku pašironiju, ar atklājumiem.
Un vispār - man jau dikti patika (būtu cepure, noņemtu to Tavā priekšā). Apbūri ar pirmajām taktīm no "Aizlaid šaubas negaisam līdz".
P.S. FUI skatītājiem, kas bija nepieklājīgi izturēti un zolīdi. C'mon pat teātra izrādēs plaudē tik ilgi, kamēr mākslinieki uz skatuves parādās VISMAZ vēl vienu reizi....
Un VISLIELĀKAIS FUI organizētājiem: ja es pērku internetā biļetes pa 10 Ls 3. rindā pa vidu, tad absolūti loģiski būtu, ka es arī tur sēžu. Tā vietā es sēdēju 5. rindā un malā, jo, kā izrādās, dalījums rindās un vietās nemaz nav!!! Tātad, ja cilvēks, kas nopircis biļetīti par 7 Ls 9. rindā, atnāk uz koncertu ātrāk par mani, tad viņš mierīgu sirdi var sēdēt arī manā 10 Ls vērtajā vietā 3. rindā. Super, organizētāji, super! (labi, ka Mielava balss ar pirmo skaņu spēja aizskalot manas dusmas).
Ainar Mielav? Man patika, ka runāji. Ainar Mielav? Nez kāpēc šķiet, ka esi ielicis sevi rāmjos laikam ar domu, ka 50 gados cilvēkam jābūt izturētam kā labam, norūgušam vīnam, ka jābūt mierpilnam gan iekšēji, gan ārēji - kā saka: "Nav jau ko ākstīties un trakot kā jaunībā!". Un Tu to nes labi, līdz brīdim, kad jūtu, ka iekšā Tev ir sasodīti daudz, balss skanētu, ja vien tai ļautu vaļu, ja to neslāpētu... Tad nu brīžiem man gribējās lēkt kājās kā tādai grūpijai un iekliegties: "Loose yourself, Mielav!". Njā, bet parējā publika laikam to nesaprastu :).
Bet aplausus Tu gan baudīji, tas priecēja. Šī, liekas, nebūs no tām reizēm, kad jāuzmet lūpa par to, ka par maz aplausu :). Brīžam Tavos stāstos bija jūtams tāds kā aizvainojums par vecām lietām, mazliet patoss un izriestas krūtis par to, cik tagad esi nopietns un dzīvesgudrs kļuvis. Bet tad atkal tik patīkami vienkārši - ar smaidu, ar gaumīgu joku, ar lielisku pašironiju, ar atklājumiem.
Un vispār - man jau dikti patika (būtu cepure, noņemtu to Tavā priekšā). Apbūri ar pirmajām taktīm no "Aizlaid šaubas negaisam līdz".
P.S. FUI skatītājiem, kas bija nepieklājīgi izturēti un zolīdi. C'mon pat teātra izrādēs plaudē tik ilgi, kamēr mākslinieki uz skatuves parādās VISMAZ vēl vienu reizi....
Un VISLIELĀKAIS FUI organizētājiem: ja es pērku internetā biļetes pa 10 Ls 3. rindā pa vidu, tad absolūti loģiski būtu, ka es arī tur sēžu. Tā vietā es sēdēju 5. rindā un malā, jo, kā izrādās, dalījums rindās un vietās nemaz nav!!! Tātad, ja cilvēks, kas nopircis biļetīti par 7 Ls 9. rindā, atnāk uz koncertu ātrāk par mani, tad viņš mierīgu sirdi var sēdēt arī manā 10 Ls vērtajā vietā 3. rindā. Super, organizētāji, super! (labi, ka Mielava balss ar pirmo skaņu spēja aizskalot manas dusmas).