Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - kā ar sniegu apsnigusi

Nopirku baltu kleitu, ibio. Uz tām krustabām, ja. Es un balts? Es pat nesaprotu, kā lai uzvedas tik balts. Sēdēt tak nekur nevar. Nē, nu, mēļo, ka izskatās labi, bet pēdējo reizi es baltu gan jau vilku tādā vecumā, kad kājās āva tās pusgarās zeķītes ar bumbulīšiem, zandalītes un mēģināja sēdēt mierīgi un nedīdīties un vispār arī tos celīšus, kā meitenītei pieklājas, turēt cīši kopā.