sasaiste
« previous entry | next entry »
Mar. 13., 2009 | 11:09 am
ēterā: Prāta Vētra - Dārznieks
Šobrīd lasu N. Evansa "Ūdensšķirtni", kur runa ir par ļoti kaislīgiem (ekstrēmiem) dabas aizstāvjiem (a ļa Grīnpīs + dažas citas - alternatīvākas organizācijas). Un paralēli izlasu "Vides Vēstīs", ka nupat ar līdzšim bargāko sodu, brīvības atņemšanu uz 22 gadiem, ASV sodīta 47 gadus vecā Mērija Meisone par ekoterorismu, ko veikusi laika posmā no 1999. - 2003. gadam, piem., uzspridzinot Lausaimniecības halli un ūdeļu audzēšanas fermu utt.
Sava taisnība ekoteroristiem ir: savādāk jau tie tuklie, pašapmierinātie naudasmaisi, kas iedomājušies, ka ar kvantitatīvu raušanu, ĢMO (tikai viens no veidiem) izstrādi un visādiem citādiem globalizācijas mēsliem varēs (un var?) grābt varu un naudu, vairs neklausās. Tomēr neticu, ka ar ķēdēšanos klāt pie kokiem, dedzināšanām un pat slepkavošanu ir kas līdzēts. Protams, tādējādi tiek sacelta brēka un pievērsta uzmanība. Taču nododot šo cīņu "nosvērtākām" organizācijām, kas cīnās par vides, dabas aizsardzību ar konvenciju un likumu palīdzību, vajadzētu būt kādiem uzlabojumiem. Kāpēc tikai vajadzētu būt? Realitātē tas viss izskatās mazliet savādāk. Kamēr neatrod tiešu veidu, kā ietekmēt tos, kas sēž augstajos krēslos aiz baltām sētiņām un kuriem ir vairāk vai mazāk vienalga, ka, iegūstot kādus zemes resursus, tiek iznīcināti biotopi un veselas ekosistēmas, nekas nemainās. Jo vienmēr jau var izdomāt, kā apiet kkādu tur likumu, kas sargā "kkādus tur putniņus, kuru mums tāpat jau daudz". Tas laikam nozīmē, ka būtu jāatrod vidusceļš. Ne-fiziski vajāt korporācijas, celt brēku, ieģerbjoties modificēta tomāta kostīmā, bet g.k. tuvoties mērķim ar likumīgām tiesibām? Lūk, baidos, ka ne vienmēr likuma robežās var panākt vēlamo. Diemžēl.
Sava taisnība ekoteroristiem ir: savādāk jau tie tuklie, pašapmierinātie naudasmaisi, kas iedomājušies, ka ar kvantitatīvu raušanu, ĢMO (tikai viens no veidiem) izstrādi un visādiem citādiem globalizācijas mēsliem varēs (un var?) grābt varu un naudu, vairs neklausās. Tomēr neticu, ka ar ķēdēšanos klāt pie kokiem, dedzināšanām un pat slepkavošanu ir kas līdzēts. Protams, tādējādi tiek sacelta brēka un pievērsta uzmanība. Taču nododot šo cīņu "nosvērtākām" organizācijām, kas cīnās par vides, dabas aizsardzību ar konvenciju un likumu palīdzību, vajadzētu būt kādiem uzlabojumiem. Kāpēc tikai vajadzētu būt? Realitātē tas viss izskatās mazliet savādāk. Kamēr neatrod tiešu veidu, kā ietekmēt tos, kas sēž augstajos krēslos aiz baltām sētiņām un kuriem ir vairāk vai mazāk vienalga, ka, iegūstot kādus zemes resursus, tiek iznīcināti biotopi un veselas ekosistēmas, nekas nemainās. Jo vienmēr jau var izdomāt, kā apiet kkādu tur likumu, kas sargā "kkādus tur putniņus, kuru mums tāpat jau daudz". Tas laikam nozīmē, ka būtu jāatrod vidusceļš. Ne-fiziski vajāt korporācijas, celt brēku, ieģerbjoties modificēta tomāta kostīmā, bet g.k. tuvoties mērķim ar likumīgām tiesibām? Lūk, baidos, ka ne vienmēr likuma robežās var panākt vēlamo. Diemžēl.
(bez virsraksta)
from: bljanna
date: Mar. 13., 2009 - 01:18 pm
Link
Par tiem Grīnpīs... Ok, viņi saceļ troksni. Varbūt viņi spēj pievērst vismaz skaļu uzmanību, bet esmu dzirdējusi, ka šamējos bieži vien finansē kāda korporācija X, kurai ir naids vai konkurence ar korporāciju Y. Tādējādi pieļauju domu, ka Grīnpīs bļauj cik spēka varbūt ne tik daudz, lai, piem., pasargātu kādu zemes gabalu no Y postošās darbības, bet gan lai saņemtu labu naudiņu no X maciņa par Y nomelnošanu sabiedrības acīs. Labums abiem tip sanāk. Lai jau nomelno tos Y, bet jautājums ir: kāda mērķa vārdā? Un tas ir ļoti svarīgi.
Atbildēt | Iepriekšējais