nav taisnības uz zemes šīs
Mar. 28., 2014 | 07:57 am
No:: bljanna
Uzreiz atvainojos par nesvarīgu un sievišķīgu ierakstu, bet sāpe ta' dziļa, brūce asiņo. Rau, no rīta pavadīt 30 min, pielaikojot visus puslīdz pieklājīga garuma svārkus un kleitas, un konstatēt, ka šodien viss riebj un nekas nepiestāv tik un tā, beigās nospļauties un apvilkt džinsus, ir stulbi. Gribējās tā smuki šodien. Nesanāca.
Un vispār - tas pavasaris, maita, kairina dvēseli. Nu, un ko tālāk? Kā tagad būt ražīgai, kā piespiest sevi dienā celt valsts IKP, bet naktīs nevis klausīties cīruļu vīterošanā un sajust uz ādas liegu vēju, bet nodoties akadēmiskai prāta kutināšanai četrās sienās? Un šis ir tikai sākums, dārgie draugi. Jo tālāk, jo trakāk. Sāks ziedēt aličas un ķirši, un vēlie vakari / agrie brīvdienu rīti tā vien prasīsies pēc pastaigām pa Maskavas forštati un Ivana kapiem, tukšojot viskiju un runājot par Būtisko.
Un vispār - tas pavasaris, maita, kairina dvēseli. Nu, un ko tālāk? Kā tagad būt ražīgai, kā piespiest sevi dienā celt valsts IKP, bet naktīs nevis klausīties cīruļu vīterošanā un sajust uz ādas liegu vēju, bet nodoties akadēmiskai prāta kutināšanai četrās sienās? Un šis ir tikai sākums, dārgie draugi. Jo tālāk, jo trakāk. Sāks ziedēt aličas un ķirši, un vēlie vakari / agrie brīvdienu rīti tā vien prasīsies pēc pastaigām pa Maskavas forštati un Ivana kapiem, tukšojot viskiju un runājot par Būtisko.