Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - par kalpotājiem

Nav, nav veselīgi pārvilkties mājās no darba plkst. 20:30, ņemot vērā, ka ir šis tas jādara arī prodžektam un tjip maģistra darbam arī jāsāk kas kasīt. Turklāt, izvelkoties no darba un iesēžoties troļļukā, saprast, ka maks ir atstāts birojā uz galda, ir ļoti, ļoti sāpīgi. Tieši tik sāpīgi, lai pēkšņi samestos sevis paša neizsakāmi žēl tā, ka teju asaras birst. Turklāt paralēli jūtot, ka aug neizskaidrojamas dusmas uz visu pārējo pasauli it kā par kaut kādu netaisnīgumu :D šausmīgi nožēlojami tie brīži, kad kļūst sevis žēl. It sevišķi ņemot vērā, ka pats jau visur vien iekulies un visu sagrābies.

Knapi atkorķēju alus pudeli. Čin-čin, dārgie kalpotāji! Par skaistu nākotni!