Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums -

Vispār man pēdējās dienās atkal tā skumji. Iekšēji. Pat īsti nezinu par ko. Laikam par to, ka nenotiek viss tā, kā cerēts. Bet prieks arī ir. Prieku rada, ka viena biedrene nupat maģistru dabūjusi un vakar skaisti izlaidās; citai biedrenei šodien esot bijis kolosāls pirmais randiņš ar pamatīgu salīšanu, cita biedrene pēc divu gadu blandīšanās (nu, labi - MA studijām) beidzot brauc mājās, viens kursabiedrs staigā apkārt kā appīpējies, jo patiesībā - samīlējies... Varētu turpināt. Nu, smuki, vārdu sakot!

P.S. atkal deg kompis. Divas nedēļas tik kopš remonta. Atkal karst. Tas nav labi, jo drīz MA jāraksta.