Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - Tā pati Helēna.

Paralēli: 1) pišos ar uni esejām (jupis tās rāvis!); 2) mokos ar sirdsapziņas pārmetumiem, ka darba lietas šobrīd cītīgi dara kolēģe bez manas klātbūtnes; 3) uznāca atkal skumja par manu mazo Duksīti un dzīves brīžiem nežēlīgo gājumu kā tādu.

Labi, ka istabā vismaz smaržo draudzenes atnestās dzejnieka narcises un garšas kārpiņas kustina arī draudzenes atnestā kūpinātā zivs (lai es nepārtiekot tikai no undevita un kafijas). Es jums teikšu - labi, ka ir labi draugi. Vispār milzīgs atbalsts no vairākām lieliskām dāmām. Viena no viņām arī cibiņš. Pati zina.