Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - Panika

Mana dzīve šobrīd sastāv no nemitīga stresa, kas rodas tādēļ, ka ir hronisks laika trūkums, lai visu paveiktu gana kvalitatīvi. Tas pie nosacījuma, ka vispār visu paspēju. Problēmu, ka neko nepaspēju, noteikti pastiprina fakts, ka es nedaru vienu darbu (vienalga mājās, ofisā...), bet gan vairākus.
Šobrīd ir 3 dažādi projekti (2 no tiem vismaz kaut kādā ziņā saistīti), nākamnedēļ jāsāk čubināt 4.projekts, jo vasarā arī kaut kas jāēd. Vairāki projekti vienlaicīgi nozīmē, ka ir baigi grūti, lai neteiktu neiespējami, samenedžēt savu laiku, lai varētu tā kārtīgi vienu dienu nodoties vienam darbam. Neiespējami, jo tas viss notiek vienlaicīgi, visi termiņi ir vienlaicīgi, visādas tikšanās ar dažādām fiziskām vai juridiskām personām notiek teju katru dienu - turklāt katru dienu tas var būt cita projekta ietvaros. Paralēli vēl piekritu palīdzēt sarīkot vienu diskusiju @KKC / kino Bize par senioru integrāciju - cilvēku atrašana, jautājumi utt. Ak, jā - un īstu paniku apmēram 32 reizes dienā izraisa fakts, ka vēl jau arī ir universitāte - gatavošanās semināriem (daudz, daudz tekstu jāizlasa, yeah right!), pētījumu rakstīšana. Esejas un pētījumi jānodod šādos datumos: 12.05. (svētdien, bļa), 15.05., 20.05., 02.06. + vēl viens, par kuru nav zināms datums + mna ir divi parādi. Panic-struck! No skolas darbiem man pagaidām nav nekā. NEKĀ.

Šis ir ļoti izteikts "jā" periods - veidoju uzkrājumu (turklāt pārsvarā sociālo, nevis finansiālo). Es ceru, ka kādreiz es varēšu arī atļauties pateikt "nē" kādai iespējai.

Labi, jāsamaksā sev alga un nodokļi valstij.