jaunie trendi
Jan. 30., 2022 | 10:04 am
ēterā: Warpaint
Tviteris, skatos, arvien vairāk kļūst par
1) publisku psihoterapijas vietu ("dakter, man ir māte, man ir problēma!") --> nē, nu skaidrs, cilvēkiem nav Cibas :D,
2) instagram 2.0 (no sērijas "man ir jauna profila bilde", "ko es šodien ēdu"),
3) zilonis no mušas (nemitīgā kvankšķēšana par pilnīgiem sūdiem, radot sajūtu, ka tas atspoguļo "sabiedrību" - šajā sakarā: kad sabiedriskie mediji pārtrauks to savu "žurnālistiku" ar Tvitera apskatiem? Halō! Moš, uztaisām arī Fb apskatu? Draugiem.lv?)
Es, pat nesekojot vairumam kontu, kas tiražē šo, to visu redzu un tas pārpludina manu ziņu lentu, kurā es, piesekojoties un atlasot kontus, esmu vēlējusies redzēt antro lietas (raksti, konferences, akadēmiskā antro kopiena, jā, tai skaitā ikdienas akadēmiskās grūtības/prieki), un tad visādas pašmāju aktuālās lietas kultūrā, izglītībā, medicīnā, zinātnē. Man dozēti ļoti patīk palasīt arī ko smieklīgu, asprātīgu vai absolūti ikdienišķu, tai skaitā "man nupat uzkakāja kaija uz galvas, domāju, tas uz lielu laimi" vai "manas trīs domas par pēdējo redzēto izrādi". Tas atsvaidzina. Bet proporciju maiņa notiek pat nevis šajā virzienā, bet sliecas tieši uz šo terapiju/insta/nevajadzīga cepšanās par huiņu. Turklāt tas notiek pret manu gribu (esmu izmēģinājusi visādi ietekmēt tvitera algoritmus utt., tagad vienkārši brutāli "klusinu" kontus).
1) publisku psihoterapijas vietu ("dakter, man ir māte, man ir problēma!") --> nē, nu skaidrs, cilvēkiem nav Cibas :D,
2) instagram 2.0 (no sērijas "man ir jauna profila bilde", "ko es šodien ēdu"),
3) zilonis no mušas (nemitīgā kvankšķēšana par pilnīgiem sūdiem, radot sajūtu, ka tas atspoguļo "sabiedrību" - šajā sakarā: kad sabiedriskie mediji pārtrauks to savu "žurnālistiku" ar Tvitera apskatiem? Halō! Moš, uztaisām arī Fb apskatu? Draugiem.lv?)
Es, pat nesekojot vairumam kontu, kas tiražē šo, to visu redzu un tas pārpludina manu ziņu lentu, kurā es, piesekojoties un atlasot kontus, esmu vēlējusies redzēt antro lietas (raksti, konferences, akadēmiskā antro kopiena, jā, tai skaitā ikdienas akadēmiskās grūtības/prieki), un tad visādas pašmāju aktuālās lietas kultūrā, izglītībā, medicīnā, zinātnē. Man dozēti ļoti patīk palasīt arī ko smieklīgu, asprātīgu vai absolūti ikdienišķu, tai skaitā "man nupat uzkakāja kaija uz galvas, domāju, tas uz lielu laimi" vai "manas trīs domas par pēdējo redzēto izrādi". Tas atsvaidzina. Bet proporciju maiņa notiek pat nevis šajā virzienā, bet sliecas tieši uz šo terapiju/insta/nevajadzīga cepšanās par huiņu. Turklāt tas notiek pret manu gribu (esmu izmēģinājusi visādi ietekmēt tvitera algoritmus utt., tagad vienkārši brutāli "klusinu" kontus).