Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 17. Februāris 2020

Nu, tik nopietna un bezgalu traģiska izrāde... kāpēc es tā saku? Man tomēr liekas, ka kaut ko (it kā) ļoti nopietnu un traģisku ir jārāda caur zināmu devu (traģi)komisma un ironijas. Šeit bija daži momenti, bet par maz. Un pasakiet, lūdzu, kāds Pugam, lai tomēr spēlē teātri, nevis politiku. Citādi arī teātrī man jāskatās uz vāju politiķi.

Labs citātiņš (aptuvens) tomēr:
- Tev jābeidz cerēt!
- Bet kas ir aiz cerības?
- Dzīve.