nudien ne viss, kas ir zelts, spīd
Okt. 15., 2013 | 10:14 pm
Pannītis, ar kuru šobrīd mēģinām prodžektā sadarboties, ir nedaudz mazāks par pirmo mūsu biedru - apmēram 200 cilvēku, no kuriem 1/3 ar demenci. Jevro remonts svaigāks, direktors smaidīgāks, pusdienu porcijas lielākas un arī saule šo vietu apmirdz spožāk.
Līdz brīdim, kad saproti, ka direktors smaidīgs vien tad, ja no darba var iziet plkst. 16:45, nevis 16:55 (un sarunas vietā līdz plkst. 17iem, tiek kopīgi nostāvēts pieturā, gaidot autobusu un klusējot); un ka viss ir labi, ja vien pašiem nav pirkstiņš jāpakustina. Toties izturas kā klienti, kuriem kaut kas pienākas.
Jau 1.pannītī ir milzum daudz "discipline (and punish)" iezīmju. Bet tur to vairāk ir aiz tā vienīgā zināmā veida, kā "pareizi" pārraudzīt lielu mehānismu/institūciju, aiz nezināšanas un nemācēšanas un, jā, protams, aiz slinkuma un neatbilstošā atalgojuma utt. utjpr. Tā rezultātā, protams, visvairāk cieš iestādes klienti. Turklāt esmu sastapusi tur vairākus darbiniekus, kam acis deg par viņu darbu un kas no sirds cenšas un dara vairāk, nekā darba aprakstā teikts, vienīgi uz kopējā, smagnējā fona, tas nav liels atspaids. Gan jau šādi cilvēki ir arī pansionātā nr.2, tomēr, par spīti pansionāta mazākam izmēram, šeit tas nav tik manāms. Turklāt, tur pāris reizes paciemojoties, iekrita acīs, ka šeit varētu izvērsties spilgts pētījums par varas attiecībām tieši starp darbiniekiem (ko neesmu tik spilgti un izteikti novērojusi 1.pannītī). Paspēju novērot, ka darbiniekiem ir čipi, ar kuriem tie reģisrtrējas, atnākot uz darbu un dodoties mājup (gluži kā Rīgas 49.vsk. skolēni!). Veļas mazgātavas darbiniece, kas jau bija uzlikusi uz pleca savu rokassomu, atslēdzot mums durvis, teica, ka vēl savējo (čipu) nepīkstināšot, bet pagidīšot 15 min (kad būs plkst. 17). Vairāk kā sistēma, kas jāievēro, ne tieša uzraudzība, jo direktors pieklājības normās pats tinas prom pēc iespējas ātrāk. Panoptikas princips nedaudz darbojas abās iestādēs, bet šeit tas ir izteiktāk telpu izkārtojuma ziņā (piem., priekšniecība atrodas vidusdaļā ar iespēju novērot iekšpagalmu). Var jau arī saprast - šeit tomēr mīt demences slimnieki. Tādēļ arī novērošanas kameru vairāk utt. Bet, jā, šeit iekrita acīs tieši darbinieku savstarpējās attiecības - izteiktāka hierarhija un arī izteiktāka disciplinārā vara darbinieku starpā.
Bet nu jāatgriežas pie 1.pannīša iedzīvotājiem - md galu galā par viņiem.
Līdz brīdim, kad saproti, ka direktors smaidīgs vien tad, ja no darba var iziet plkst. 16:45, nevis 16:55 (un sarunas vietā līdz plkst. 17iem, tiek kopīgi nostāvēts pieturā, gaidot autobusu un klusējot); un ka viss ir labi, ja vien pašiem nav pirkstiņš jāpakustina. Toties izturas kā klienti, kuriem kaut kas pienākas.
Jau 1.pannītī ir milzum daudz "discipline (and punish)" iezīmju. Bet tur to vairāk ir aiz tā vienīgā zināmā veida, kā "pareizi" pārraudzīt lielu mehānismu/institūciju, aiz nezināšanas un nemācēšanas un, jā, protams, aiz slinkuma un neatbilstošā atalgojuma utt. utjpr. Tā rezultātā, protams, visvairāk cieš iestādes klienti. Turklāt esmu sastapusi tur vairākus darbiniekus, kam acis deg par viņu darbu un kas no sirds cenšas un dara vairāk, nekā darba aprakstā teikts, vienīgi uz kopējā, smagnējā fona, tas nav liels atspaids. Gan jau šādi cilvēki ir arī pansionātā nr.2, tomēr, par spīti pansionāta mazākam izmēram, šeit tas nav tik manāms. Turklāt, tur pāris reizes paciemojoties, iekrita acīs, ka šeit varētu izvērsties spilgts pētījums par varas attiecībām tieši starp darbiniekiem (ko neesmu tik spilgti un izteikti novērojusi 1.pannītī). Paspēju novērot, ka darbiniekiem ir čipi, ar kuriem tie reģisrtrējas, atnākot uz darbu un dodoties mājup (gluži kā Rīgas 49.vsk. skolēni!). Veļas mazgātavas darbiniece, kas jau bija uzlikusi uz pleca savu rokassomu, atslēdzot mums durvis, teica, ka vēl savējo (čipu) nepīkstināšot, bet pagidīšot 15 min (kad būs plkst. 17). Vairāk kā sistēma, kas jāievēro, ne tieša uzraudzība, jo direktors pieklājības normās pats tinas prom pēc iespējas ātrāk. Panoptikas princips nedaudz darbojas abās iestādēs, bet šeit tas ir izteiktāk telpu izkārtojuma ziņā (piem., priekšniecība atrodas vidusdaļā ar iespēju novērot iekšpagalmu). Var jau arī saprast - šeit tomēr mīt demences slimnieki. Tādēļ arī novērošanas kameru vairāk utt. Bet, jā, šeit iekrita acīs tieši darbinieku savstarpējās attiecības - izteiktāka hierarhija un arī izteiktāka disciplinārā vara darbinieku starpā.
Bet nu jāatgriežas pie 1.pannīša iedzīvotājiem - md galu galā par viņiem.