Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 24. Augusts 2013

Ceturtdienas nakts bija sirreāla un dūmakaina. Daudz vīna, ābeles, jumts, svešas mājas, sarunas ar draugiem un arī nejauši satiktiem cilvēkiem. Mēs klausījāmies sienu, kā tā elpo.
Un nejauši satiktais cilvēks, pie kura mājās dzērām vīnu un runājām par būtisko, tā dziļi un ilgi skatījās uz mani, līdz teica:"Bļanna, Tu man patīc. (pauze) Un man ir asociācija. (pauze un vēl joprojām dziļš skatiens). Tu esi persiku koks."
Un es neko nejautāju.