Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 16. Septembris 2012

Kad no rīta pamodos un ieraudzīju, cik ārā skaista un saulaina diena, uzreiz sapratu, cik tā ir piemērota, lai šodien vienatnē piedzertos. Aizgāju un nopirku. Pirms tam tik mazliet pasēdēju parkā, kurš pilns ar mazu bērnu čalām, suņu rejām, mīlīgiem pāriem, vecīšiem, kas pļāpā un min krustvārdu mīklas utt. Pasēdēju viena un palasīju E.Zālīti, lai gan piemērotāks, iespējams, būtu bijis kas cits. Tagad dzeru "rīta" kafiju, bet pēc tam... tad jau redzēs.

"What is it about a beautiful sunny afternoon, with the birds singing and the wind rustling through the leaves, that makes you want to get drunk?" (Jack Handey) Ai, atbilžu ir neaprakstāmi daudz.

Sapņu burvība ir tā, ka tie nogalina realitāti. Un, nogalinot realitāti, dažkārt ir grūti saprast, vai tie nokauj arī mani vai tieši pretēji - padara dzīvu. Ar alkoholu attiecīgos brīžos ir līdzīgi.