Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 16. Augusts 2012

Pirmo reizi mēģināju pīpēt upmalā ar bērnības draugu. Mēs pīpējām niedrē ietītu zāli, vulgaris, un, protams, baisi klepojām, skrēju uz māju kampt ūdens malkus. Man toreiz bija 9 gadi, bet draugam 10. Tagad šo draugu satieku visai reti, bet dīvainā kārtā vienmēr atrodam, par ko parunāties un iesmiet. Ar visiem aizgājušo laiku biedriem tā vis negadās, vai ne? 2. vai 3. klasītē bija arī mana pirmā Simpātija. Iespējams, ka pat divi uzreiz - viņi abi bija (ir) Andri un viens no viņiem spēlēja svarīgu lomu 13. džubilejumā, kas aprakstīta tālāk. Mans pirmais apzinātais alkogōls bija alus un man bija 12 gadu. Tas notika mammas un pat vecvecāku uzraudzībā Jāņos. Man pilnīgi noteikti toreiz alus vēl negaršoja, bet pagāja divi gadi un viss mainījās, bet par to mazliet vēlāk, jo apmēram šajā vecumā arī pirmo reizi biju ārzemēs - tā bija Klaipēda! Pirmā buča uz lūpām ar puiku notika manā 13. Dzimumdienā ļoti intīmā gaisotnē vēl vismaz četru vai piecu cilvēku klātbūtnē „griežot pudeli”, viņu sauca (un, cik man zināms, vēl joprojām sauc) Andris Keišs. Un šis ir cilvēks, ar kuru katru reizi satiekoties, un tas nudien ir ļoti, ļoti reti, abiem acīs ir neviltots prieks. Mēs savā būtībā, iespējams, būtu bijuši lieliski draugi, bet nu dzīvē sanācis ir tā, ka esam šķirti gan ģeogrāfiski, gan ... nezinu - vēl kaut kā. Bet, nu, jā - atgriežoties pie alkogōla: mans pirmais nopietnais reibonis bija 7.klasē 13 gados, nu jau bez vecāku klātbūtnes, bet gan draugu kompānijā, dzēru visu pēc kārtas un nekad nevēmu un nesūdzējos par galvassāpēm vai citiem negatīviem efektiem (ko nevaru teikt tagad), laikam arī tāpēc iepatikās. Viņiem visiem bija drusku vairāk gadu, laikam 15 - 16 – tāpat kā toreiz manai māsai, kura stiepa sīko māšeli mājās, kad bija paņemts mazliet par daudz uz krūts (atgriežoties mājās, loģiski bija jāpilda mājasdarbi – algebra, literatūra utt. Es biju teicamniece.) Tajā pašā gadā pirmo reizi uzpīpoju arī īsto cigareti. Šis process līdz pat šai dienai nav iepaticies, bet kādas reizes trīs vai četras gadā to nez kāpēc daru gan. Iedzeršana gan iepatikās un to turpinu regulāri piekopt. Pirmā īstā mutēšanās ar puiku bija 14 gados un viņu arī sauca Andris, bet tas vairs nebija ne Keišs, ne tā otra simpātija no 2.klasītes. Bet otrā kārtīgā bučošanās ar Juri man patika daudz labāk. Tolaik gan man bija hormonu vētras, es to pat sauktu par orkānu, tādēļ vienoties ar sevi, kurš patīk un vai patīk, bija diezgan neiespējami. Tagadiņ, pārcilājot šīs skaistās bērnu dienu atmiņas, nonāku pie secinājuma, ka tas Juris laikam dikti patika. Ejam tālāk. Pirmais īstais darbs bija hokeja spēļu protokolēšana, par kuru saņēmu oficiālu algu un par kuru reizi gadā nācās deklarēt nodokļus,jo biju pašnodarbinātā. Man bija 16 vai 17 gadu. 19. dzīves gada otrajā pusē bija pirmais sekss. Viņa vārdu es neatceros (vai arī nemaz nezinu). Nebija ne zvaigžņota debesjuma, ne zem kājām kaisītu rožlapiņu, bet toties bija diezgan daudz dziru, un par to esmu ļoti pateicīga. Ak, jā - pirmo reizi ar meiteni bučojos 20 gados, un kaut kur tam visam pa vidu bija arī pirmā „zāle”.
Vārdu sakot – esmu bijusi godīga un tikla.