Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 11. Jūlijs 2011

Kaimiņš Mazpilsētā šodien atnesa pusmaisu ar no rīta ķertiem brekšiem. Divi brekši apmēram 30 cm garumā. Noņēmos ne pa jokam, kamēr izķidāju, pagatavoju un visu nokopu. Šķiet, tā aizritēja vesela mūžība kādu stundu 3 garumā. Es pati šī procesa laikā biju ārkātīgi cienīgā paskatā: puķaina kleita, puķains priekšauts, balts kepons ar izteikti elegantu augļu motīvu uz tā un pilnīgi plakanu nagu, nošķiesta ar zvīņām, asinīm un iekšām. "Cērtama eglīte , pie sevis nodomāju :). Vienu brīdi mani ielenca TĀDS mušu bars, ka sāku satraukties ne tik daudz par fizisko, bet gan garīgo kaitējumu, ko tās man nodarīja.
Rezultātā:
1)radagabliem Mazpilsētā sataisīju 2 pildītus brekšus, ko viņi, cerams, ir gardi notiesājuši vakariņās (tik palūdzu, lai pēc tam atsūta references, jo pati devos uz Lielpilsētu, nenobaudījusi savu ķidājumu);
2)pārējie brekši atstāti cepšanai (tie, jāteic, gan bija varen' gardi!);
3)sastāvdaļas, no kurām tiks iegūta zivju zupa.

Tāda sajūta, ka rokas vēl joprojām smaržo pēc jūras veltēm.