Vicky Cristina Barcelona
Mar. 7., 2011 | 11:12 am
ēterā: Giulia y Los Tellarini - Bercelona
Vakar atkārtoti noskatījos savu mīļo V.Allena filmu "Vicky Cristina Barcelona" un, protams, man jau atkal gribas uz Barselonu. Gribas dzert vīnu, klausīties ģitārspēli un mīlēt spāņu vīriešus :). Bet vispār ne par to šoreiz stāsts.
Vienā no epizodēm Cristina saka šādu tekstu:
"I just have to come face-to-face with the fact that I am not gifted. You know, I can appreciate art and I love music, but... It's sad, really, because I feel like I have a lot to express and I am not gifted."
Un tas tik ļoti sasaucas ar mani. Es tā jūtos, tā ir.
Man vispār liekas, ka, ja cilvēks ir talantīgs, tad bieži vairākās jomās, bet ja nav, tad nav, tad ir tikai darba augļi (un es nemēģinu teikt, ka apdāvinātajiem nav jāstrādā). Paskatieties, gandrīz visi lielie sportisti arī spēlē mūzikas instrumentus vai glezno, vai darina skulptūras. Tā nu tas ir!
Vienā no epizodēm Cristina saka šādu tekstu:
"I just have to come face-to-face with the fact that I am not gifted. You know, I can appreciate art and I love music, but... It's sad, really, because I feel like I have a lot to express and I am not gifted."
Un tas tik ļoti sasaucas ar mani. Es tā jūtos, tā ir.
Man vispār liekas, ka, ja cilvēks ir talantīgs, tad bieži vairākās jomās, bet ja nav, tad nav, tad ir tikai darba augļi (un es nemēģinu teikt, ka apdāvinātajiem nav jāstrādā). Paskatieties, gandrīz visi lielie sportisti arī spēlē mūzikas instrumentus vai glezno, vai darina skulptūras. Tā nu tas ir!