Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 9. Jūnijs 2010

Pastaigājoties ar suni pa savu necilo, bet makten zaļo rajonu itin bieži gadās redzēt dažādus vairāk vai mazāk interesantus gadījumus, darbības un pilnīgi noteikti perzonāžus (!). Piemēram šodien, mērojot tālo un grūto ceļu 10 minūšu gājumā līdz vietējai bodei - rimi, gadījās novērot, lūk, ko:
a) jaunu pāri treniņbiksēs, kas stumj bērnu ratiņus un slāvu mēlē komunicē savā starpā tā, it kā uz ielas šamējie atrastos vieni paši;
b) divus sīčus, kas savas vasaras brīvdienas iesākuši, metot pa logu uz galvas vecām tantiņām un onkuļiem un vispār visiem, kas tik gadās ceļā, ūdens balonus;
c) meiteni, kurai mugurā bija akurāti tāda pati jaka un pār plecu akurāti tāda pati soma kā man - saskatījāmies un pasmaidījām;
d) suņu mīlestību - divi plušķi, izmēros līdzīgi manai kucei (skaustā ~ 30 cm :D), nu nekādi nevarēja šķirties viens no otra, kad saimnieki izrunājušies droši vien par laikapstākļiem, mazbērniem un produktu cenām veikalos, tomēr vēlējās iet katrs uz savu pusi (pa tam lāgam mana kuce šīs viņu jūtas klaji nicināja, dusmās, satraukumā un bailēs rūcot un sevi mazliet žņaudzot).

Es veikalā nopirku marinētas bietes, lociņus un saldējumu.