Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - par to, kā domas un darbi nav viens un tas pats

Paziņa vakar pateica, ka es sirdī esot revolucionāre. Bet kāda jēga no tā, ka tikai sirdī, ne dzīvē? Tāpēc jau esmu riktīga holēriķe - iekšēji vāros un burbuļoju par netaisnībām, aprobežotībām un cilvēku stulbumu, bet ārēji revolūcija nenotiek, jo tur vajag sirdī revolucionāru un dzīvē karavadoni jeb vienkārši lielisku vadītāju / līderi, kas es neesmu. Tādēļ es varētu būt tikai karavadoņa labā roka un pelēkais kardināls.