Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - garlaicīgas žēlabas

Es vispār pēc dabas esmu dzīvespriecīgs radījums, bet arīdzan reālistisks. Un tā nu dažkārt gadās, ka realitātei ar dzīvesprieku nav nekāda sakara, jo realitāte ik pa laikam pamatīgi sūkā. Tā ir šobrīd. Nedēļas laikā esmu izteikusi apmēram 17 reižu mazak vārdu, nekā parasti tam būtu jābūt, jo diez ko daudz neesmu komunicējusi, lai neteiktu, ka izvairījusies no cilvēkiem; smējusies ievērojami mazāk (es jau jūtu, kā sarūk mans mūža garums, ja!), kas liecina ļoti daudz. Komunicēju es ar sevi savās domās, kuras nu jau sāk mani negausīgi rīt. Kind of depressing. DEPRESSING!
Šodien jau pavingroju. Varbūt ir laiks pievērsties alkoholam. Mājās ir tikai dzērveņu šņabis. Uzdzeramā nav.