blin_da

Gribas ticēt, ka visi sūdi, kas nāk pār manu galvu padara mani stiprāku un gudrāku, nevis par nervozu maitu.
Un man nevajag visu skaistu un uz paplātes pienestu klāt, esmu gatava arī kulties pa sūdiem.

Tiko bij aizspolējis līdz kabuki, lai ar Elci papusdienotu, atspolēju atpakaļ, un esmu gandrīz putās, kā 1h aktīvi sportojusi būtu. Un ierodoties ofisā, neviena nav, telpas tukšas un maitas manu krēslu aizveduši!
Tagad sēžu stūrītī pie vienīgās ierīces, kas vēl šeit darbojas, zem dibena pasista misene, pilna mute šokolādes, un manī plosās tāds nevainīgs bērna prieks.
Jāpateicas "laimes ingveram", un zinu ka man ir nodrošināta laba oma vēl vismaz uz pāris tuvākajām stundām, bez iespējas to sabojāt. Tik trakoti labi, labi, labi, labi, labi! Es teicu, ka ir labi? Ir labi!

Un ja jau šeit raspizdjelas....
Kas tas ir kad vai nu nav neviena, kad vajag, vai visi nāk barā un visiem tevi vajag, uzreiz un taisni tajā brīdī, kad liekas esi tikusi ar sevi galā, sāc dzīvot un baudīt pati priekš sevis, viņi kaut kā telepātiski to jūt??? Priekš manis mistika, vēl jo vairāk tapēc, ka neuzturi ar viņiem patstāvīgu kontaktu, bet pēkšņi vienā brīdī, kā sarunājuši visi parādās...un tad dzin dzin, esmu klāt! Un tad vien prasās visus triekt...kur nu kuro...

Mmmm citronu kēkss ko pirms brīža izcepu garšo vēl burvīgāk, ja tam uzdzer virsū alu! Vai arī alus garšo labāk ar kēksu nu nez, bet ir labi. Un reizēm ir tāds apjukums, ka gribas lai kāds parautu atpakaļ, ja ir auzās, sarāj, kaut nolamā, bet reizēm šķiet, ka apkārtējie atbalsta visu un jo lielākas auzas, jo labāk. Nē, es neko nepārmetu, mēs taču esam katrs pats sev, ar savu galvu.
Vaine?

Sāksim jau ar to, ka mans kaķis, ir kaķis gados(12) un tamdēļ ļoti skaidri zin ko grib, un zin kā to panākt.
Tad nu rīts viņam sākas 6os , pārējiem varētu sākties 7os, bet tomēr sākas minkas 6os, jo liekas, ka ir ielauzies zaglis, kurš pilnā sparā metas demolēt māju, tiek pluinītas mēbeles un paklājs, un tiek izdotas šīs pasaules iemītniekam neraksturīgas skaņas, kas līdzinās ne ta kliedzieniem, ne ta riesta saucieniem. Patiesībā tā ir ļoti smalka pacietības pārbaude, un kaķim tas patērē diezgan daudz spēka un apņēmības to atkārtot katru rītu. Tad minkāns laipni tiek pavadīts līdz ārdurvīm, ja to dara sencis, tad klusi un mierīgi, reizēm gan dzirdama nopūta, es kaķi savukārt pavadu ar "mātes" vārdiem, bet tomēr salīdzinoši laipni, jo vecs galu galā, jāciena. Tad mājiniekiem ir apmēram 10 minūtes laika, lai attaptos no pirmā šoka, sāktu darīt savus darbus, lai pēc tam minku laistu atkal iekšā, kurš jau sēž uz palodzes un ar savām matainajām, tuklajām ķepiņām skrāpējas gar logu, ja ārā ir dubļains laiks, skats nav no patīkamākajiem.
Un tad, tad sākas pats labākais, minkam taču ir JĀĒD!!! Un sirēna tiek ieslēgta atkārtoti, šajās barošanās reizēs, tā sasniedz savu kulmināciju. Bet nē nē, šis kaķis nav slinks un liekēdis un miera traucētājs. Viņš savu barību nopelna, viņš to NOMEDĪ! Tai brīdī, kad tu sniedzies ar sausās barības trauciņu pie viņējā, seko tīģera cienīgs lēciens un tiek sakampta roka. (un tad kāds ir spiests pavadīt pus rītu vācot sauso barību pa virtuves grīdu,un arī minkāns jau nekad nekritīs tik zemu, lai ēstu no grīdas.)
Kad milzu zvērs ir pamielojies, viņš sirdī jūtas tik piepildīts un apmierināts, ka labprāt padalītos arī ar citiem savās izjūtās. Tad viņš turpinot ņaudēt bāžas virsū, glaužas, lien klēpī un ņurrā, nu vienvārdsakot, viņš panāk ko grib un tiek mīļots un čubināts. Vēl aktuāla rīta atrakcija viņam ir sencis, kas velk kājās zābakus, šņores tiek raustītas, košļātas un pluinītas, īpaši mani uzjautrina šis skats, kad sencis jau kavē darbu un mēģina par visām varītēm kaķi notirināt no tā zābaka nost.
Kad visi darbi apdarīti, minkāns laižās daudzas stundas dziļā un nesatricināmā miegā. Un skat, jau ir vakars, un var atkārtot visas rīta everģēlības vēl vismaz 5x.
Minkam ir vēl viena vecuma plānprātība, viņš ņaud virsū sunim un glaužas klāt, jāsaka, ka viņu attiecības nekad nav bijušas īpaši labas, un suns viņu ir sagrābis aiz čuprika un lidinājis pāri sētai, bet tas laikam ir piedots un abi mēģina dzīvot družna.
Njā un, lai kaķis nenogurtu no savas vienmuļās un neinteresantās dzīves, es par pienākumu uzskatu vismaz reizi dienā to mīklas kunkuli riktīgi izmurcīt, sabužināt, pāris reizes maigi iepliķēt pa dupsi, kas viņam ārkārtīgi riebjas un viņš man gatavs acis izskrāpēt, tad mēs vel dejojam lambadu, virpuļojam pa zemi, vispār jau to dara viņš ar manu palīdzību, bet mēs vienalga viens otru ļoti ....nu nezin kā to nosaukt, nu esam viens otram vajadzīgi, laikam.

Gribās suši ar laimes ingveru un ar dāmām.

Un pārāk lieliem vārdiem es pēdējā laikā esmu mētājusies gan labiem, gan sliktiem. Krāsas bijušas par biezu, prāts iespējams par plānu. Jāizguļ tas dzīves skurbulis, un jāmostas kad būšu skaidrā.

Ak negauši latvieši, šodien gāju uz darbu un redzēju babuli, kam uz vēdera pāris pogas bija jau izsprāgušas, pārējās uz sprāgšanas robežas. Pašai ar nekaitētu pēcsvētku gavēņa. Un labi vien ir, ka tās daudzās brīvdienas ir aiz muguras. Tagad jāsavācās un jānododas darbam, vismaz šeit ir sajūta, ka esi noderīgs un vajadzīgs.
Un atvainojiet visi kam nenovēlēju tur laimīgu vai dajebkādu Jauno gadu, un nenovēlēju nevienam izņemot ģimeni un tos ko satiku pa ceļam, šogad tā gribējās, tas nenozīmē, ka nevēlu Jums to labāko, protams vēlu, tik bez visām tām ārišķībām un tapēc ka tā vajag.
Un vispār stulbi svētki.

Nē es nerakstīšu. Neko par jauno gadu, neko par paģirām, neko par Salaspili, nu jā- neko!

Neiespējamā misija ir paveikta, es piecēlu savu pakaļu no siltās gultas, lai ietu no tantuka nopirkt pienu, un manam sencim tur babuļi iedevuši kļičku "СПОРТСМЕН" :D, es vēl ilgi par viņu smiešos. Tagad gan aši atpakaļ gultā...

Njā un dāmas ir saskatijušās skaistas bildītes ar kailiem vīriešiem un tagan nespēs naktī gulēt. Vai arī rādīsies murgi par to ko skatijās pirms tam.

Ja es veel kaardeiz velos iet uz randinju, luudzu atturiet mani no shaadas domas. Nekas tik aarpraatiigs sen nebija piedziivots. Ja neskaita jau to, ka ieprieksheejaa vakaraa vinjam piezvaniju un teicu atceljam satikshanos, ka man no vinja neko nevajag, un arii pati nevaru neko dot. Uz ko vinjsh atbildeeja, ai nu beidz, viss kaartiibaa, nu satiksiemies kaa chomi-paseedeesim, parunaasim. Un shajaa briidii es nesaprotu esmu naiva vai stulba, jo gandriiz nokritu no diivaana, no taa kaa vinjsh baazaas virsuu. Tad arii roka uz plecinja, uz ko mana rupji atbild- noovaac! Tad tjip taadi nevainiigi pieskaarieni, tjip sarunas karstumaa, beigaas biju nobakstiita beigta, dusmiiga un visu laiku nekauniigi blenzu sporta paarraidi kameer vinjsh vaarijaas. Paldies Pavljikam par dziiviibas glaabshanu! Ljublju njemogu! Esmu gatava palikt vecmeitaas liidz muuzja galam, dzīvot savā sapņu pasaulē, ticot, ka pastāv kas līdzīgs mīlestībai, savstarpējai cieņai un uzticībai.

Sūda būšana!

Tos vecos cilvēkus vajag sunnīt un rāt!
Nu kas tas ira? Vot noraksta sevi par ātru, a mums jau neko nevajag, kas ta mums, mēs jau dzīvi nodzīvojuši, bļin kā man tās runas riebjas, un vislaik tik par miršanu!
Un tagad cilvēkam ir slikti vairākas dienas un nevar piezvanīt (fak fak fak), pateikt, ka kaut kas kaiš.
Tu mana mīļā dumā trakā ome!!!

Bija tik jauki šajos Z-svētkos saņemt apsveikumus no tādiem cilvēkiem, no kuriem es to vismazāk gaidiju, un pat no tiem, kurus var teikt es esmu atstājusi novārtā, kad mani kur aicina vienmēr atrodas kāds iemesls vai darāmais lai neaizbrauktu, tad nu esmu apņēmusies laboties, un pēdējais laiks ar no tā purva (Salaspils) tikt ārā, nu kaut uz brīsniņu. Nja un tie cilvēki tik tiešām ir to vērti, lai viņu dēl saņemtos, pat ļoti, ļoti!

Tā, pirmā piparkūku panna godam sadedzināta! Liekam iekšā nākamo :)
Un visā mājā ir tik nenormāli saldi reibinoša smarža (tas no tās paštaisītās piparkūklu mīklas), tagad gan saldi reibinoši sadegusi smarža, es tuliņ apkritīšu, kā reibstu.

100 g balzāma tukšā dūšā pārvērš visu pasules redzējumu

Atnāk uz darbu, nepaspēj mēteli novilkt, kad jādzer balzāmu! Nu priekā!

Nu viss, šībers aizvēries, nevaru ne ieēst, ne gulēt, ne strādāt, tāda sajūta ka galvā centrafūga, tad vēl tas asiņojošais deguns bļa. Un kurš vainīgs? ES ES ES ES ES ES ES!
Labi, ka ir tādas lietas kā ironija un humora izjūta.

Iespējams es esmu nevajadzīgi aizdomīga, bet liekas, ka ir iesaistijies 3šais.
Tas kurš dod mājienus.