Ja es veel kaardeiz velos iet uz randinju, luudzu atturiet mani no shaadas domas. Nekas tik aarpraatiigs sen nebija piedziivots. Ja neskaita jau to, ka ieprieksheejaa vakaraa vinjam piezvaniju un teicu atceljam satikshanos, ka man no vinja neko nevajag, un arii pati nevaru neko dot. Uz ko vinjsh atbildeeja, ai nu beidz, viss kaartiibaa, nu satiksiemies kaa chomi-paseedeesim, parunaasim. Un shajaa briidii es nesaprotu esmu naiva vai stulba, jo gandriiz nokritu no diivaana, no taa kaa vinjsh baazaas virsuu. Tad arii roka uz plecinja, uz ko mana rupji atbild- noovaac! Tad tjip taadi nevainiigi pieskaarieni, tjip sarunas karstumaa, beigaas biju nobakstiita beigta, dusmiiga un visu laiku nekauniigi blenzu sporta paarraidi kameer vinjsh vaarijaas. Paldies Pavljikam par dziiviibas glaabshanu! Ljublju njemogu! Esmu gatava palikt vecmeitaas liidz muuzja galam, dzīvot savā sapņu pasaulē, ticot, ka pastāv kas līdzīgs mīlestībai, savstarpējai cieņai un uzticībai.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}