You know what I hate about life? I hate that it's so fucking linear.
Nē nopietni dažkārt tā dzīves lineārā būšana mani vienkārši un totāli nogalina. Skatoties kaut vai nākamo dienu es varu pateikt ka tā būs drīzāk lineāra nekā cikliska padarīšana.
Patiesībā tā varētu būt tas kārtējais neizteiksmīgais ceļa stabiņš kuram mēs vienmēr paejam garām neatskatoties. Lai gan arī dzīves cikliskums ir kaut kā nolādējama štelle, jo tādā gadūjumā nākamā diena ir tikai tas pats ceļa stabiņš kuram paeju garām atkal un atkal. katru dienu es paeju garām tam pašam freacking stabiņam.
Atkal un atkal
Labi varbūt man jābidz domātt par stabiem.
Un stieņiem
Un ko var darīt ar ap/ar stieni.
Es laikam novirzos no tēmas. Gadās galu galā mēs visi esam cilvēki. Lai gan tas ir interesants paradokss mēs cilvēki tīri tehniski esam zvēri.
Well of course we think we invent we do all cool stuff and all that shebang but still we are just a bunch of animals with brains bit more sophistacated right? Un tas atkal mani noved pie eksistenciālā jautājuma ko savā laikā uzdeva aģents Smits:
Kas mēs esam cilvēki?
Dzīvnieki vai vienkārši ārkārtīgi pārattīstīts vīruss?
Tad kas mēs īsti esam zvēri? Jo esam attīstījušies no tiem?
Vīruss, kas barojas no pasaules?
Vai kaut kas pa vidam?
What kind of sick bastards are we or are we at all? is it just our fantasy maybe?
And what is a fantasy for that mattter?
Lai vai kā izskatās, ka ja es tikšu pie vārda filozofijas lekcijas būs interesantas.