Pirms kādas nedēļas lasīju par personu, kas saņēma Pulitzer balvu literatūras kritikā. Vairākas reizes vēlējos šeit to pieminēt, bet nesaņēmos, taču tagad nolēmu, ka tomēr jāsaņemas. Zemāk būs attēli ar šī vīrieša tekstiem, tie nav patīkami.










Andrea, manuprāt, var un drīkst rakstīt jebko, kas vien ienāk prātā. Tas, kas man šķiet jocīgi, ir fakts, ka šajā kultūrklimatā izteikumi, kuri tiek uztverti negatīvi, ir tie, ka sieviete ir adult human female un, ka tikai sievietei var piedzimt bērns - savukārt augstāk attēlos minētie izteikumi ir balvas cienīgi. Man nešķiet, ka tas ir stunning and brave un, ka it must be celebrated. Nepiekrītu tam, ka vīrietis ar psiholoğiskām problēmām ir īstā persona, kurā visiem jāieklausās, kad viņš definē sievietes būtību un par to viņam jāpasniedz ordenis un ovācijas un paralēli jānosoda sievietes, kad viņas runā par savu pieredzi.