|
8. Okt 2026|09:37 |
Grūti piekrist, neiespējami.
Ticība dieviem ir tikai kārtējais filtrēšanas/segmentācijas instruments, nošķiršanas. Mēs pret viņiem. Laiki, kuri bijuši izteikti reliģiski, vēsturē atzīmēti kā tumši. Laiki, kas no tās tumsas sāka virzīties prom - atdzimšana.
Nav nekā gaiša no tā, ka cilvēks par ieganstu savai rīcībai paņem dievus, nevis ko saturīgāku un nobriedušāku.
Turklāt - cik ticību, tik dievu. Tu piedzimi vienā kultūrā un tā tev piešķīra dievus. Un nekādi ne otrādi. Nav dievu bez cilvēkiem.
"Dievs" neiztur elementāru loģikas kritiku un koncepts ir atstājams apmēram turpat, kur paliek citas pasaku, teiku un tamlīdzīgas grāmatas.
Turklāt - kāpēc letiņam ebreju tautas dievu?
IMHO apgaismība sākas tur, kur sākas domāšana un vērošana, un attiecīgi rīcība uz izdomātā un novērotā pamata.
Un, atgriežoties pie tēmas, novērojumi neko labu par bara inteliģenci neliecina.
Savā oriģinālrakstā iezīmēju konkrēti stulbumu, minot konkrētus piemērus, norādot uz pindzelēm pat, ar kurām zīmēju ainu.
Bet nē, kādam ar to par maz. Kādam par daudz.
Bet katrs tur izvelk un pievieno savu.
Būtību gan nemaina - cilvēks barā ir stulbs. Cilvēks kā indivīds - pārbaudāms. |
|