Ļoti krāšņš sapnis. Par to kustēšanās ilūziju gan biedējoši.

Attiecībā uz taviem iepriekšējiem ierakstiem sapratu par sevi ko jaunu, ja dominē analītiskais prāts un lineārā domāšana, tad sapņu lasīšana šķiet viens no sarežģītākajiem tekstiem.

(Reply to this) (Thread)

analītiski lineārā kochka? :) bet tā jau ir, sapnis bieži vien ir pilnīgi citāds, bet kkā to ir jāpārtransformē nomoda valodā. vissliktāk, ka nevar to adekvāti izdarīt ar sajūtu, jo sapnī sižets bieži vien nav tik nozīmīgs, cik pati sajūta, tie pēc tam glabājas man prātā kā kilometriem dziļas sajūtu kartotēkas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tā ir, uzrakstīts sapnis ir nedaudz tulkojums, saprotami, ka daudz kas paliks ārpus teksta. Ikviens, kurš cenšas pierakstīt sapni vai pat realitāti, saprot, ka neiespējami uzrakstīt visu.
analītiski lineārā kochka, protams, pārspīlējums, jo cilvēks nav mašīna, pat atmiņa nav lineāra, kā jau devi mājienus, citējot Īana Makgilkrista grāmatu. Taču ikdienā tiešām sanāk dzīvot vairāk tādā režīmā, jo pārsvarā ir strukturēti teksti, tas un tas izriet no tā un tā, tātad ir tā un tā, bet sapņu aprakstos viss pilnīgi otrādi, daudz negaidītu un neparedzamu pārlēcienu, tāpēc man patīk, pat ja prāta piepūle.

(Reply to this) (Parent)

Ak Dievs, cik man bija pretīgs sapnis. Pamodos, labi izgulējies, bet es nespēju noticēt, ka sapnis. Es grozījos pa gultu. Es noteikti nestāstīšu detaļas, lai nepieliptu. Pusnomodā es joprojām neticēju. Sapņi ir tik cool.