Ja mums ar Guntu piedzimtu meitenīte, man jau bija gatavs vārds. Es meitiņu gaidīju vairāk nekā puiku. Puikam man nebija vārda. Meitu es nosauktu par Sestdienu, pilnīgi bez jokiem, provokācijām. Gunta bija šausmās, jo saprata, ka es neatkāptos. Otrais vārds būtu Kristīne vai Alise.
Mēs iedevām puisim otro vārdu Kaķis, bet latgaliski Kačs. Tā viņam tagad ir pasē, divi vārdi Jāzeps Kačs. Guntas vecāki, latgalieši, nosirmoja – "viņi ir slimi. viņi tiešām iedeva bērnam vārdu Kačs"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu un cik tālu tu esi ticis ar visu šo vārdu došanas ambrāžu? Varbūt to bērnu čangaļu vecvecākiem tomēr taisnība? Ko tavi bērni domā par tevi? Ierakstīsi cibā vēl 1000 ierakstus, kā graizies, piemīz bikses, un tad mēģini pašapmierināties? Nebūs, vecīt. Menti tevi jau gaida.

(Reply to this) (Parent)