| |
[24. Jan 2026|23:36] |
|
Izlasīju Krisa Hārpera - masu slepkavas un inceļa pārsteidzoši īso manifestu. Atšķirībā no Rodžera Eliota, nebija nolasāms nekāds naids pret sievietēm, bet pret melnajiem vīriešiem gan, lai gan viņš pats bija pa pusei melnais, bet no mātes puses - tas viņa loģikā bija attaisnojami. Neskatoties uz pārdabisko spēku piesaukšanu un sevis dēvēšanu par dēmonu, viss bija samērā īsi un vienkārši - kā pretstats grandiozajai izredzētā mocekļa idejai, kas viņam bija par sevi radusies. Viss dvesa pēc vientuļa un depresīva cilvēka, parasts ierindas džo, kurš ir iedomājies, ka ir dēmons. Varbūt labi, ka tādi manifesti tiek atstāti, tas apgrūtina centienus viņus mistificēt, glorificēt un attaisnot viņu sev pašpiešķirto, īpašo statusu. Mentālā (ne)veselība kopā ar šokējoši vieglu iespēju piekļūt nāvējošiem ieročiem pēc pieprasījuma. |
|
|
| Comments: |
Ieroču pieejamībai ir divas puses, otra - cilvēkiem ir ar ko aizsargāties pret šitādiem. Atpazīšanas metodes, lai izķertu preventīvi protams vajag attīstīt. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}