Ierasts biblisko laiku attēlot kā lineāru, taču pats par sevi, lasot Veco Derību, un it īpaši caur platonisma iekļaušanos kanonā, līnija patiesībā ir kļuvusi par augšupejošu spirāli (kas nav tas pats, kas aplis vai cikls). Vecās Derības tipi un matricas vēsturē, laikā, regulāri atkārtojas un parādās no jauna un augstākā kvalitātē, pilnīgākā īstenojumā, līdz tiks sasniegta vēstures kulminācija.

(Reply to this) (Thread)

paldies

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un arī - šīs linearitātes vai spiralitātes vainagojumu nevajadzētu sajaukt ar galu un atrisinājumu, noslēgumu. Tieši otrādi, pēc virsotnes sasniegšanas un drāmas atrisināšanās, pēc katarses, seko "happily ever after", kas nenozīmē, ja nekas vairs nenotiks, gluži otrādi, katra darbība, pieredze, mirklis, katraizvēle (jā, tur būs arī izvēles, jo mēs esam saprātīgas, apdvēseļotas būtnes) būs ļoti laba un - bezgalīga. Mēs tagad medzam skumt, ka visas labās lietas beidzās, sairst un paiet, un tad izgudrojam visādus supposedly viedus mierinājuma sakāmvārdus, katrai labai lietai tagad ir neliela skumju, melanholijas, trūdu piegarša, bet pēc spirāles vainagojuma tā vairs nebūs, viss būs pa īstam.

(Reply to this) (Parent)